Iesniegti priekšlikumi valdības rīcībai

E-pasts Drukāt PDF

Latvijas Sociālo reformu biedrība

Kopsapulces lēmums

Rīgā, 2010. gada 2. decembrī

Biedrība konsekventi turpina biedrības statūtos noteikto kursu, kas precizēts un papildināts biedrības kopsapulču lēmumos. Biedrība uzskata, ka krīze valstī pamatā ir nevis naudas trūkumā, bet gan valsts pārvaldes mazspējā, tiesiskuma un morāles ignorancē. Sociāli taisnīgi risinājumi ir tiesiskas valsts neatņemama sastāvdaļa.

Izeja no krīzes nav iespējama, ja Latvijā netiks atjaunoti valsts darbības divi pamatnoteikumi – tiesiskums valsts pārvaldē un budžeta caurspīdīgums. Citiem vārdiem – izeja no krīzes nav iespējama, ja Saeima, valdība, ierēdņi, tiesas, pašvaldības, valsts uzņēmumi neatsāks konsekventi ievērot Latvijas valsts Satversmi, it īpaši tās 1. pantu un 66.pantu.

Ievērojot reālos sociāli ekonomiskos apstākļus valstī, vadoties pēc saprātīguma principa (ka visas kļūdas nevar momentā labot), biedrība uzskata, ka sabiedrībai vispirms ir jāvienojas par principiem un prioritātēm. Bez tā valdība un Saeima nedrīkstētu pieņemt nekādus lēmumus. Arī starptautisko aizdevēju prasības būtu ievērojamas un pildāmas tikai šo prioritāšu gaismā. Un tādēļ Latvijas tautai, tās priekšstāvjiem svarīgāk kā nekad agrāk ir balstīties arī uz tautas un cilvēka tiesību principiem, ko paredz Eiropas pārstrādātā Sociālā harta, Eiropas Savienības pamattiesību harta un citi starptautiskie dokumenti.

Ministru prezidents V.Dombrovskis 08.11.2010. vēstulē ir aicinājis nevalstiskās organizācijas iesniegt priekšlikumus valdības darbībai. Atsaucoties uz šo aicinājumu,

kopsapulce nolemj:

1. Ieteikt valdībai sekojošus pamatprincipus:

1) Par valsts pamata uzdevumu noteikt tautas dzīvā spēka, tautas fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu, un dzimstības veicināšanu. Katrs cilvēks valstī ir vērtība.

2) Nodalīt sociālās apdrošināšanas budžetus no valsts pamatbudžeta.

3) Par vadlīniju noteikt tiesiskumu valsts pārvaldē un budžeta caurspīdīgumu.

4) Nepieļaut pensionēšanās vecuma celšanu apstākļos, kad strauji pasliktinās dzīves kvalitāte un veselības stāvoklis. Tā būtu pensiju izmaksu perioda saīsināšana un budžeta pildīšana uz mirstības rēķina.

5) Humānā krīze jau ir tik dziļa, ka valdībai steidzami ir jālūdz starptautiskos fondus piešķirt Latvijai humāno palīdzību ~700 miljonus latu gadā. (nabadzības robeža 118 lati x 500 tūkst. cilvēku).

6) Valdībai izpildīt Satversmes 66. panta prasības – saskaņā ar kuru valdībai jāsniedz Saeimai norēķins par 2009. gada budžeta izpildi

2. Ieteikt valdībai realizēt pamatvirzienus:

2.1. Tiesiskuma un labas pārvaldības atjaunošanai

  1. Pieņemt eksāmenu par labas pārvaldības principu zināšanām no visām amatpersonām.
  1. Administratīvo tiesu kapacitātes būtiska palielināšana, procedūru vienkāršošana.
  1. Ieviest amatpersonu atbildību par darba rezultātu – izmaksāt daļu algas obligācijās (ja efektīvi strādā, tad tautsaimniecība uzlabosies straujāk un nauda obligāciju izmaksai parādīsies ātrāk).
  1. Vienotajā algu sistēmā piemērot izejas punktu – MK noteiktā minimālā alga x koeficients (tad amatpersonas būs tieši solidāras ar tautu. Ja MK paaugstina min. algu, tad iegūst visi, ne tikai vienas pašas amatpersonas – kā tagad, kad par amatalgu pamatu ir piedāvāti Statistiskas pārvaldes ziņojumi par vidējo algu valstī).

5) Lai novērstu manipulācijas ar statistikas datiem, darba un sociālos normatīvus un rādītājus izteikt ar citām ES valstīm salīdzināmās vienībās.

6) Samazināt tiesu, zemesgrāmatu u.c. nodevas, kas pašlaik liedz aizstāvēt sevi trūcīgajiem.

7) Noteikt stingrākus sodus un materiālo atbildību par parādu piedzinēju, maksātnespējas administratoru, tiesu izpildītāju ļaunprātīgu vai prettiesisku rīcību.

8) Ierobežot banku vienpusēju atkāpšanos no kredītlīguma (prasot pilnas summas atmaksu pirms termiņa) un nepieļaut ķīlas bezstrīdus nodošanu pārdošanai gadījumos, kad aizdevums ņemts vienīgā mājokļa iegādei.

9) Beidzot ieviest vispārēju „nulles” deklarāciju.

2.2. Solidārā un materiālā atbildība

Par smago situāciju valstī atbildīgi ir - deputāti, valsts un pašvaldību amatpersonas, valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītāji, arī privātuzņēmumi - lielo valsts pasūtījumu izpildītāji nekustamo īpašumu attīstītāji un tirgotāji.

1) Visām šīm personām jāuzņemas atbildība – nopērkot valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas (jāizpērk katram, kas no valsts/pašvaldības budžeta tika saņēmuši vairāk kā 12 tūkst. latu gadā trīs gadu periodā (jebkurā no 2006.-2010. gadiem ), arī valdes/padomes locekļiem tajos privātos uzņēmumos, kuri tika saņēmuši liela apjoma valsts pasūtījumus (virs 0,5 milj.Ls ).

2) Kompleksi pārskatīt nodokļu sistēmu, tai skaitā ieviest progresīvo nodokli ģimenes/mājsaimniecības ienākumiem, nekustamā īpašuma nodokli atkarībā no īpašuma izmantošanas veida.

2.3. Eiropas Pārstrādātās Sociālās hartas un Eiropas Sociālās drošības kodeksa ratifikācija pilnā apjomā

2.4. Pasākumi ekonomikas stabilizēšanai un sociālās drošības atjaunošanai

1) Vienoties ar pensiju fondu turētājiem par tautsaimniecības kreditēšanu; atjaunot iemaksu likmes pensiju 2. līmenī agrāk paredzētajā apjomā.

2) Atjaunot valsts iestāžu darbinieku veselības apdrošināšanu (ar prēmijas limitu 1 min.alga jeb 200 lati) – (tas dotu „finanšu injekciju” nozarei, kas ļautu atjaunot individuālu personu veselības apdrošināšanu).

3) Nostiprināt sabiedrisko transportu (tādējādi mazāk brauks individuālie auto - samazināsies degvielas imports un uzlabosies valsts ārējā tirdzniecības bilance).

4) Ar ienākuma nodokļa palīdzību stimulēt bankas atjaunot mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu (ko jau garantē no starptautiskā aizdevuma izveidotais banku stabilizācijas fonds), no kā pašlaik bankas izvairās.

Latvijas sociālo reformu biedrības

valdes priekšsēdētājs Ivars Redisons