Mērķis atgūt miljardu latu

E-pasts Drukāt PDF

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdienas, 25.maija sēdē diskutēja ar Latvijas Sociālo reformu biedrību (LSRB) jautājumus, par kuriem partijas parasti runā nelabprāt. Sarunu tēma bija sociālās apdrošināšanas līdzekļu izlietojuma atbilstība likumam un iemesli, kāpēc Latvijā jau ilgstoši tiek vilcināta Pārstrādātās Eiropas Sociālās hartas ratifikācija.

Biedrība 17. maijā iesniedza vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kā arī Latvijas visām 49 partijām.

Vēstulē teikts:

 

Aicinām politiskās partijas sniegt mums un sabiedrībai konkrētas atbildes:

1) kāpēc nav ratificēta Eiropas Sociālā harta (ar 1996. gada papildinājumiem) ?

2) ko partija darīs, lai panāktu Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju pilnā apjomā ?

3) vai partija prasīs valdībai rīkot referendumu par pensionēšanās vecuma celšanu ?

4) vai partija paredz atdot sociālās apdrošināšanas uzkrājumam no tā nelikumīgi citiem mērķiem iztērēto naudu ?

5) vai partija paredz nošķirt sociālās apdrošināšanas budžetus no valsts pamatbudžeta?

Lai skaidrotu uzdotos jautājumus, 25.maijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija uz sarunu aicināja Latvijas Sociālo reformu biedrību. Šajā tikšanās reizē tika apskatīti tikai nedaudzi no nosauktajiem jautājumiem.

Kopš 1997. gada 31. decembra Latvijā ir atcelts sociālais nodoklis. Vietā ir ieviestas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas četros mērķa budžetos. Tas būtiski maina juridisko dabu. Nav iedomājams, ka autovadītāju obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošinātāji paziņotu, ka automašīnām naudas vairs nav, jo visa izmaksāta kuģiem. Biedrība lēš, ka no sociālās apdrošināšanas līdzekļiem nelikumīgi citiem mērķiem izmaksāti ap miljards latu. Nevis ekonomiskā krīze, bet gan voluntārā nosacījumu maiņa grauj uzticību sociālās apdrošināšanas sistēmai. Arī Eiropas Komisijai būtu jāuzņemas atbildība par savu lēmumu sekām Latvijā.

Pasaules Bankas ierosinātā pensionēšanās vecuma celšana nevar notikt, ja Latvijā katastrofāli pasliktinās iedzīvotāju veselība un samazinās dzīves ilgums. Eiropas valstīs pensiju izmaksas periods līdz personas nāvei vidēji ir 14 gadi. Latvijā tas ir īsāks. Starptautiskie dokumenti aizliedz pasliktināt personas stāvokli.

LSRB piekrīt, ka diskutējama ir pensijas saņemšanai nepieciešamā stāža palielināšana. Pēc PSRS sabrukuma desmit gadu stāža noteikšana bija pareiza, bet tagad apstākļi ir mainījušies.

Sociālo un darba lietu komisijas deputāti un biedrības pārstāvji vienojās, ka jautājumi ir sarežģīti, tie prasa profesionālu risinājumu. Komisija un biedrība paredz vairākas tikšanās. Biedrība pieņēma A.Barčas piedāvājumu, ka komisija rīkos izbraukuma sēdi, tiekoties ar visiem LSRB biedriem.