http://www.nra.lv/zinas/24741-apskerejot-minimalo-algu-uz-rokas-paliks-106-15-lati.htm

Apšķērējot minimālo algu, uz rokas paliks 106,15 lati

NRA, 18.jūnijs, 2009   Ilze Šteinfelde

Nākamajā dienā pēc Jāņiem valdība ārkārtas sēdē lems par iespējamo minimālās algas samazināšanu no pašreizējiem 180 latiem uz 140 latiem. Ja valdība izšķirsies par šādu soli, tad aptuveni 73 000 strādājošo, kuri šobrīd saņem minimālo algu, pēc nodokļu nomaksas saņems vien 106,15 latus uz rokas.

Tas ir par trešdaļu mazāk nekā nepieciešams iztikas minimuma nodrošināšanai.

 

Kategoriski iebilst

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kategoriski iebilst pret minimālās algas samazināšanu.

"11. jūnijā sociālie partneri un valdība parakstīja vienošanos, kurā atrunāti mehānismi, kā samazināt 2009. gada valsts budžeta deficītu par 500 miljoniem latu, taču šajā dokumentā nekur nav minēts minimālās algas samazinājums," uzsvēra Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, norādot, ka pat noteikumu projekta anotācijā ir norādīti vairāk nekā desmit būtiski argumenti, uzskaitot, kādas negatīvas sekas būs minimālās algas samazināšanai, tajā pašā laikā nav neviena argumenta, kas norādītu uz to, kāda šim lēmumam būs pozitīva ietekme. Makroekonomiskā situācija nepieļauj minimālās mēneša darba algas samazinājumu no 180 latiem līdz 140 latiem no 2009. gada 1. jūlija, jo paredz valsts budžeta deficīta palielinājumu 2009. gadā vēl par 10,3 miljoniem latu un 2010. gadā – par 20,6 miljoniem latu (Finanšu ministrijas provizoriskie aprēķini). Lai segtu valsts budžeta iztrūkumu, 2009. gadā būs nepieciešams vēl samazināt valsts budžeta izdevumus par 10,7 miljoniem latu un 2010. gadā par 21,4 miljoniem latu.

Par 27% mazāk

Minimālās algas samazināšana tieši ietekmēs aptuveni 73 000 strādājošo jeb 9,1% no strādājošo kopskaita (Centrālās statiskas pārvaldes dati par 2007. gadu). Pēc nodokļu nomaksas minimālā alga uz rokas šobrīd ir 146,83 latu liela. Taču jau ar nākamo mēnesi tiks samazināts neapliekamais minimums no 90 latiem līdz 35 latiem, tāpēc par minimālo algu strādājošie uz rokas saņems vien 106,15 latus. Tas ir par 40,68 latiem jeb par 27 procentiem mazāk nekā šobrīd. CSP aprēķini liecina, ka maijā iztikas minimums bija 170,13 lati.

Starptautiskās saistības

2003. gada 27. maijā Ministru kabinetā tika akceptēta koncepcija Par minimālo darba algu, kas paredz septiņu gadu pārejas periodā minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu līdz 50 procentiem no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. Koncepcijā noteiktie minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas pamatprincipi ir iestrādāti normatīvajā aktā – Ministru kabineta 2003. gada 22. jūlija noteikumos nr. 413 Kārtība, kādā nosakāma un pārskatāma minimālā mēneša darba alga.

Saskaņā ar noteikumiem minimālā mēneša darba alga 2009. gadā bija jānosaka 49% no Finanšu ministrijas (FM) prognozētās strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. Finanšu ministrijas prognozētā tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 2008. gadā bija 450,80 lati, tātad minimālajai mēneša darba algai šogad bija jābūt 220,89 lati. Šobrīd ir sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz atzīt par spēkā neesošu Koncepciju par minimālo darba algu. Pat neskatoties uz to, ka Starptautiskās darba organizācijas konvencijas Par minimālās darba algas noteikšanu, ko Latvija ir ratificējusi, viens no mērķiem ir aizsargāt strādājošos no nepamatoti zemām algām, uzliek valstij pienākumu, nosakot minimālās darba algas līmeni, ņemt vērā strādājošo un viņu ģimenes vajadzības, ņemot vērā vispārējo darba algu līmeni, dzīvošanas izmaksas, sociālos pabalstus un citu sociālo grupu relatīvo dzīves līmeni, kā arī ekonomiskos faktorus, ieskaitot ekonomiskās attīstības prasības, darba ražīguma līmeni un vēlamību sasniegt un uzturēt augstu nodarbinātības līmeni. Tāpat ANO Vispārējā cilvēka tiesību deklarācijā ir noteikts – "katram strādājošajam ir tiesības uz taisnīgu un pienācīgu darba algu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi viņam un viņa ģimenei". Pat šobrīd noteiktā 180 latu lielā minimālā darba alga nav sasniegusi Eiropas Sociālās hartas 4. panta Tiesības uz taisnīgu atalgojumu 1. daļā noteikto "atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus", jo, pēc ekspertu aprēķiniem, ir 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas. Līdz ar to Latvija nevar ratificēt šo Eiropas Sociālās hartas panta daļu. Lai izpildītu Eiropas Sociālās hartas prasības, minimālajai mēneša darbalgai šogad vajadzēja būt 306 latu apmērā.