"Krīze ir galvās", saka universitātes

E-pasts Drukāt PDF

Izeja no krīzes – atbildīga sabiedrība

Latvijas Avīze, 06.01.2010.
Autors: Ģirts Zvirbulis.

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=70145

Krīze pirmkārt ir cilvēku galvās un vērtību sistēmās, nevis finansēs un ekonomikā, pārliecināti izdevuma "Latvija: pārskats par tautas attīstību 2008./2009." autori.

"Mūsdienu sabiedrības izaugsmes un attīstības pamatā ir indivīdu spēja apzināties savas rīcības sociālās sekas un rīkoties saskaņā ar šo apziņu," vakar izdevuma svinīgajā atvēršanas brīdī skaidroja tā redaktors un LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds. Pēc pētnieku domām, atbildīgums ir daudzšķautņains jēdziens, kuru var attiecināt gan uz indivīdu, gan sociālām grupām, gan sabiedrību kopumā.

Runājot par individuālo atbildību, autori uzsver, ka tā nav ierobežojama tikai ar personisko dzīvi – "ģimeni, savu stūrīti", bet ietver sevī arī publisko sfēru – līdzatbildību par tautsaimniecības attīstību, izglītības sistēmu, vidi, sociālo attiecību kvalitāti utt. Pētnieki arī secinājuši, ka ekonomiskā krīze mainījusi cilvēku dzīves stratēģijas – dažas no tām kļuvis grūtāk turpināt (tērēt, pelnīt), bet citas palīdz pārdzīvot grūtos laikus (mīlēt tuvākos, palīdzēt, biedroties). Tāpat krīze spiež ar kritisku aci izvērtēt sava darba ražīgumu. Diemžēl vienlaikus tiek pārvērtētas arī savas attiecības ar valsti, kas izpaužas jaunā emigrācijas vilnī.

Īpašu uzmanību pētnieki kopā ar ekspertiem veltījuši arī atbildīgai attieksmei pret latviešu valodu. Secināts, ka valsts valoda veiksmīgi nostiprinājusies valsts pārvaldē, pašvaldībās, augstākajā izglītībā, taču valsts nav spējusi to nodrošināt arī pakalpojumu sfērā un valsts valodas politika ir kļuvusi pārlieku birokrātiska.

Runājot par polisko atbildību, pētnieki atzinīgi vērtēja Satversmē nostiprinātās iespējas sabiedrības līdzdalībai un politiķu atbildības nodrošināšanai, bet tās ne vienmēr tiekot veiksmīgi izmantotas. Latvijas sabiedrība uz politiķu darbiem reaģējot kampaņveidīgi un kūtri izmantojot likumdošanā noteiktās tiesības līdzdarboties lēmumu pieņemšanā. Lai stiprinātu politisko atbildību, pētnieki iesaka atgriezties pie diskusijas par Saeimas darbības termiņa samazināšanu līdz trim gadiem, vienlaikus ar likuma grozījumiem, kas mazinātu partiju sponsoru ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem.

Pārskata ietvaros veiktās aptaujas ļauj arī ieskicēt "vidējā latvieša" portretu. "Vidējais latvietis ir vīlies daudzos procesos. Viņš vairs neuzticas valsts varai, bet pārsteidzošā kārtā no tās joprojām daudz sagaida. Viņš arī nav gatavs uzticēties citiem cilvēkiem, bet nākotnē tomēr raugās ar optimistiskām cerībām," aprakstīja politologs Ivars Ijabs.

Pārskata svinīgās atvēršanas brīdī klāt bija arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš pauda gandarījumu, ka akadēmiķi tikuši galā ar pamatuzdevumu – meklēt problēmu cēloņus. "Pēdējos gadus mēs daudz esam runājuši par indivīda tiesībām un brīvībām. Tādēļ apsveicami, ka beidzot sākam pievērsties arī atbildībai," teica prezidents. Viņš arī pauda cerību, ka šis materiāls kalpos par rokasgrāmatu gan Latvijas politiķiem, kuri mēdz aizmirst par savu atbildību, gan pedagogiem, kuru uzdevums ir audzināt atbildīgu jauno paaudzi.

Šis ir desmitais Latvijas pētnieku sagatavotais "Pārskats par tautas attīstību" un trešais, kuru sagatavojis LU Sociālo un politisko pētījumu institūts sadarbībā ar partneriem no Rīgas un reģionālajām augstskolām – Rīgas Stradiņa universitāti, Daugavpils universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Vidzemes augstskolu.