Ekonomisti blefo. Pensiju samazināšana Latviju neglābs.

E-pasts Drukāt PDF

Pasaules Bankas eksperti apgalvo, ka Latvijā esot pārāk dāsnas pensijas. Tam cītīgi piebalso daļa Latvijas ekonomistu. Tiek gatavota sabiedriskā doma vērsties nežēlīgi pret to tautas daļu, kuras mūža darba augļi veido pamatu Latvijas ekonomikai.

Patiesībā aina ir pilnīgi pretēja. Pensiju samazinājums nedos nekādu ekonomisku labumu.

Par to var pārliecināties ikviens, ielūkojoties VSAA pārskatos, kas publicēti www.vsaa.lv . Sadaļā par pensijām ir uzrādīts pensionāru skaits, grupēts pēc pensiju lieluma.

 

Aģentūra nepublicē summu kopsavilkumus (iespējams, nepublicē apzināti).

Redzot tabulas, pirmais iespaids ir, ka lielo pensiju virs tūkstoš latiem tiešām ir daudz.

Taču pārrēķinot šos skaitļus, pārliecināmies, ka lielas pensijas (virs tūkstoš latiem) ir niecīgam skaitam - 481 cilvēkam (nevis tūkstošiem pensionāru, bet tikai nepilnam pustūkstotim), kas veido 0,084% visu pensionāru.

Ja „pazemina latiņu” un uzskata par lielām tās pensijas, kas ir 450 lati un lielākas (virs vidējās algas līmeņa), tad arī tādu pensionāru visā valstī ir tikai 5 295 jeb 0,93 %  visu pensionāru.
Šis skaits ir tik neliels, ka runas par Latvijas lielām pensijām kļūst absurdas.

(Turklāt nav zināms, vai VSAA statistikā nav iekļauti arī ārzemnieki, kas pensiju Latvijā saņem pēc starpvalstu līgumiem). Tikpat labi varētu apgalvot, ka visi Latvijas pensionāri ir miljonāri, jo, redz, valstī taču ir 1 000 miljonāru !

Latvijā pavisam ir 567 671  pensionāri, no kuriem 477 639 jeb 84,14 %  atrodas pensiju grupā zem 200 latiem. Uzsverams, ka šo pensiju lielākā daļa nav 200 latu, bet ir zem iztikas minimuma 162 latiem. (VSAA nepublicē skaitļus, cik cilvēku nesaņem iztikas minimumu).

Ja „lielo” pensiju, ko varētu samazināt, reālitātē praktiski nav, tad izriet, ka Latvijas ekonomisti iesaka atņemt iztikas līdzekļus šiem 477 tūkstošiem pensionāru, kuri jau tā balansē uz nabadzības sliekšņa vai atrodas zem tā.

Pēc ES metodikas aprēķināmais nabadzības slieksnis Latvijā ir 118 lati.

Latvijas laukos, īpaši Latgalē, pensionāra pensija bieži vien ir vienīgais iztikas avots arī ģimenē esošiem bezdarbniekiem un bērniem. Lēšams, ka Latvijā ir apmēram miljons cilvēku, kuri ir atkarīgi no apgādnieka-pensionāra.

Ar viņiem cieši saistīti ir veikaliņi, aptiekas, frizētavas u.c., kur rosība atdzīvojas pensiju izmaksas datumos.

Latvijas ekonomistu iecere pacelt valsts ekonomiku uz pensionāru rēķina ir ne tikai amorāla, bet ir arī ekonomiski absurda. To rāda vienkāršs aprēķins.

Atšķirībā no ierēdņiem, pensionāri nebrauc atpūsties un iepirkties ārzemēs, bet visu naudu iztērē Latvijā, radot iekšējo patēriņu un „sildot” ekonomiku.

Pievienotās vērtības nodoklī vien valsts iegūst 21 % no izmaksāto pensiju summas. Ievērojamu daļu pensijas pensionāri tērē, maksājot nekustamā īpašuma un dzīvojamās platības nodokli. Arī akcīzes nodokli degvielai, kas tērēta saistībā ar pensionāriem.

Šie nodokļu ieņēmumi valstij zūd, jo nabadzībā iedzītie cilvēki tos nespēs maksāt.

Pensiju samazināšanu un iedzīšana nabadzībā izdevīga ir nevis Latvijas valstij un sabiedrībai, bet vienīgi šaurai ļaužu grupai, kas vēlas lēti uzpirkt īpašumus no izmisušajiem pensionāriem
Vēl par skaitļiem.
Trīs gados ir krasi samazinājies mazo pensiju (26 lati - 90 lati) saņēmēju skaits.
Vai tiem valdība būtu piešķīrusi pensiju būtisku paaugstinājumu?
Šaubos.
Visticamāk, šie cilvēki ir nomiruši. (Mirstība vidēji ir 32 tūkst. cilvēku gadā). Kā teica Staļins - "ir cilvēks, ir problēma; nav cilvēka - nav problēmas!"
Vietā nākuši ir citi - tie, kuri steidza pensionēties pirms 2009. gada 1. jūlija.
Pēc tabulas ir redzams, ka trīs gadu laikā no 22 237 līdz 232 488 ir pieaudzis to pensionāru skaits, kas saņem pensijas robežas no 160 līdz 200 latiem.  No 17 120 līdz 74 430 pieaudzis to pensionāru skaits, kam pensija robežās no 201 līdz 300 latiem.

Pēdējos gados algas valstī bija cēlušās, un attiecīgi arī pensijas aprēķinātas augstākas. Vecuma pensijas  2009. gada janvārī tika piešķirtas vidēji 193,71 latu, bet 2010. gada janvārī – 217,66 latu apmērā.

Ir neiedomājams cinisms apgalvojumos, ka Latvijā pensijas esot pārāk dāsnas.

Pat „ļoti dāsnie” 217 lati Latvijā ar tās pārtikas, komunālo pakalpojumu un ārstu dārdzību nedod cerības saņemt ārsta palīdzību, ja gadās nopietnāka saslimšana vai vajadzīgi medikamenti.

Bezatbildīgie priekšlikumi par sociālo garantiju „apcirpšanu” nodara tautai milzu kaitējumu. Tie pašā pamatā sagrauj tautas uzticību sociālās apdrošināšanas sistēmai. Rezultātā vairs neredz jēgu veikt iemaksas sociālajā apdrošināšanā. Daudzi jaunieši emigrē. Emigrācija nodara Latvijas ekonomikai milzu zaudējumus. Lēšams, ka sociālās apdrošināšanas budžetā vien neienāks 460 miljonu latu gadā.

Uz šī fona dīvaina šķiet gaušanās, ka sociālajā apdrošināšanā pietrūkšot ieņēmumu 300 miljonu latu, un tādēļ esot nepieciešams „apcirpt”  sociālās garantijas. Un ar šo attieksmi dzīt ļaudis emigrēt, un vēl vairāk padziļinātu problēmas un iztrūkumu budžetā ... Apburtais loks ar mīnusa zīmi.

Ekonomistiem būtu jāgudro nevis kā un ko „apcirpt” un samazināt, bet gan pilnīgi pretējais – kas ir nepieciešams ekonomikas atdzīvināšanai un tautas labklājībai. Ticība valstij ir tas latos neizrēķināmais faktors, kas var darīt brīnumus.

 

 

Pensiju saņēmēju skaits

(pēc saņemto pensiju apmēra)

Pensijas apmērs, Ls 11.2007 Kopsumma* 01.2010 Kopsumma*
Saņem no 26 līdz 90 Ls 84 658 6 487 840 37 220 2 729 570
Saņem no 90 līdz 160 Ls 434 046 52 992 220 207 931 29 496 575
Pavisam no 26 līdz 160 Ls

(zem iztikas minimuma)

518 704 59 480 060 245 151 32 226 145
Saņem no 160 līdz 200 Ls 22 237 3 972 920 232 488 42 085 850
Pavisam no 26 līdz 200 Ls 540 941 63 452 980 477 639 74 311 995
Saņem no 200 līdz 450 19 835 5 457 950 84 737 23 673 350
Pavisam no 26 līdz 450 Ls 560 776 68 910 930 562 376 97 985 345
450.01 - 500.00 500 359 179500 1 279 639500
500.01 - 550.00 550 269 147950 923 507650
550.01 - 600.00 600 169 101400 685 411000
600.01 - 650.00 650 144 93600 475 308750
650.01 - 700.00 700 112 78400 354 247800
700.01 - 750.00 750 85 63750 263 197250
750.01 - 800.00 800 46 36800 339 271200
800.01 - 850.00 850 34 28900 166 141100
850.01 - 900.00 900 101 90900 125 112500
900.01 - 950.00 950 27 25650 118 112100
950.01 - 1000.00 999 17 16983 87 86913
>= 1000.01 1000 67 67000 481 481000
Saņem pensijas  virs 451 Ls 1 430 930 833 5 295 3 516 763
Pavisam kopā pensijas 562 206 69 841 763 567 671 101 502 108

*) VSAA pārskatos pa grupām izmaksu kopsumma netiek sniegta. Tāpēc tabulā ir hipotētiskā .kopsumma, kas iegūta, pensiju saņēmēju skaitu reizinot ar augstāko iespējamo pensijas lielumu šajā grupā.

Reāli izmaksājamā  summa ir ievērojami mazāka..