Valsts pensiju speciālais budžets

Budžeta līdzekļus veido:

- iemaksas pensiju apdrošināšanai (obligātās un brīvprātīgās),

izņemot valsts fondētajā pensiju shēmā veiktās iemaksas;

- dividendes no valsts pensiju speciālajam budžetam nodotajām kapitāla daļām un ieņēmumi no to pārdošanas;

- citi ieņēmumi.
No pensiju budžeta finansē:

- likumā „Par valsts pensijām" paredzētos soc.apdr. pakalpojumus

- invaliditātes pensiju

- VSAA izdevumus, kas saistīti ar budžeta administrēšanu.

(Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 8. pants)

‘

Zemāk - informācija no VSAA mājas lapas:

2010.gada valsts pensiju speciālā budžeta izdevumu atšifrējums:

Pabalsta veids	Pensijas/ pabalsta/ atlīdzības apmērs vidēji mēnesī (lati)	Kontingents (vid.mēn.)	Izdevumi kopā, Ls
04.01.00 Valsts pensiju speciālais budžets			945 888 529
Sociālie pabalsti			941 331 309
Pensijas - kopā			928 870 272
tajā skaitā:
Vecuma pensijas	158.49	467 371	888 882 771
Pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā	99.33	24 490	29 191 330
Augstākās padomes deputātu pensijas	837.60	99	995 069
Pensijas saskaņā ar speciāliem lēmumiem	112.36	89	120 000
Izdienas pensijas	141.26	5 711	9 681 102
Sociālie apdrošināšanas pabalsti naudā - kopā			11 136 437
tajā skaitā:
Apbedīšanas pabalsts	310.73	2 352	8 770 037
Kaitējuma atlīdzība Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajām personām	90.00	200	216 000
Pabalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušam laulātajam	320.00	560	2 150 400
Pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu atmaksa			1 324 600
Uzturēšanas izdevumu transferti			4 557 220

Valsts pensiju speciālais budžets

Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji:

no valsts pensiju speciālā budžeta 2010.gadā plānots nodrošināt:

1) no indivīda apdrošināšanas iemaksu algas, vecuma un apdrošināšanas stāža atkarīgu vecuma pensiju izmaksas (vidēji mēnesī 467,4 tūkst. personām, pensijas vidējais apmērs 158,49 lati mēnesī), tai skaitā piemaksu pie vecuma pensijas izmaksas (piemaksas vidējais apmērs 23,80 latu mēnesī);

2) no indivīda apdrošināšanas iemaksu algas, vecuma un apdrošināšanas stāža atkarīgu pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā izmaksas (vidēji mēnesī 24,5 tūkst. personām, pensijas vidējais apmērs 99,33 lati mēnesī);

3) vienreizēju pabalstu pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam (vidēji mēnesī 560 personām, pabalsta vidējais apmērs 320,00 latu mēnesī);

4) apbedīšanas pabalstu pensionāra nāves gadījumā izmaksas (vidēji mēnesī 2,4 tūkst. personām, pabalsta vidējais apmērs 310,73 lati, kas tiek noteikts indivīda divu mēnešu pensijas apmērā);

5) no indivīda apdrošināšanas iemaksu algas, vecuma un apdrošināšanas stāža atkarīgu izdienas pensiju izmaksas (vidēji mēnesī 5,7 tūkst. personām, pensijas vidējais apmērs 141,26 lati mēnesī);

6) Augstākās Padomes deputātu pensiju izmaksas (vidēji mēnesī 99 personām, pensijas vidējais apmērs 837,60 latu mēnesī);

7) kaitējuma atlīdzību Černobiļas atomelektrostacijas (ČAES) avārijas seku likvidācijas dalībniekiem (vidēji mēnesī 200 personām, atlīdzības vidējais apmērs 90,00 latu mēnesī);

8) pensiju saskaņā ar speciāliem lēmumiem izmaksas vidēji mēnesī 89 personām, pensijas vidējais apmērs mēnesī 112,36 lati atkarībā no indivīda apdrošināšanas iemaksu algas un apdrošināšanas stāža ilguma.

Darbības galvenie mērķi:

valsts pensiju speciālā budžeta galvenais mērķis ir nodrošināt no indivīda apdrošināšanas iemaksu algas, vecuma un apdrošināšanas stāža atkarīgu pensiju izmaksu vecuma, izdienas un apgādnieka zaudējuma gadījumā, kā arī apbedīšanas pabalsta izmaksu pensionāra nāves gadījumā, piemaksu pie vecuma pensijas izmaksu, vienreizējo pabalstu pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušam laulātajam izmaksu.

Atbilstoši īstenotajai pensiju sistēmas reformai, kuras mērķis ir izveidot sociālekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai atbilstošu pensiju sistēmu un veicināt katra strādājošā ieinteresētību un atbildību par savu materiālo nodrošinājumu vecumdienās, Latvijā darbojas pensiju sistēmas trīs līmeņi:

1) pirmais pensiju sistēmas līmenis, kas ieviests no 1996.gada, ietver paaudžu solidaritātes shēmu – pensionāriem pensijas tiek izmaksātas no iemaksām, ko veic pašlaik strādājošie. Lai paaudžu solidaritātes shēma varētu sekmīgi darboties, strādājošo veiktajām iemaksām jābūt pietiekamām pensiju izmaksām esošajiem pensionāriem. Latvijā jau ilgāku laiku pieaug vecu cilvēku īpatsvars, tāpēc, lai nebūtu jāpalielina iemaksu apjoms darba devējiem un strādājošajiem, ir ieviests arī otrais un trešais pensiju sistēmas līmenis. Šī līmeņa darbību regulē likums „Par valsts pensijām” u.c. normatīvie akti;

2) otrais pensiju sistēmas līmenis, kas ieviests no 2001.gada 1.jūlija, ietver valsts fondēto pensiju shēmu – valsts organizētu iemaksu veikšanas, iemaksāto līdzekļu administrēšanas un pensiju izmaksas pasākumu kopumu, kas, nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dod iespēju iegūt pensiju kapitālu, daļu no iemaksām vecuma pensijām ieguldot vērtspapīros, termiņnoguldījumos bankās un citos aktīvos. Valsts fondētā pensija ir valsts vecuma pensijas daļa, kuru veido uzkrātais fondētās pensijas kapitāls. Šī līmeņa darbību regulē Valsts fondēto pensiju likums u.c. normatīvie akti;

3) trešais pensiju sistēmas līmenis, kas ieviests no 1998.gada 1.jūlija, ietver privātos pensiju fondus – papildu pirmajam un otrajam pensiju sistēmas līmenim, persona individuāli vai ar darba devēja starpniecību var daļu savu ienākumu brīvprātīgi ieguldīt kādā no privātajiem pensiju fondiem. Šī līmeņa darbību regulē likums „Par privātajiem pensiju fondiem” u.c. normatīvie akti.