Eiropas Parlamenta rezolūcija par atsumtību no darba tirgus

E-pasts Drukāt PDF

http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P6-TA-2009-0371+0+DOC+XML+V0//LV Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija rezolūcija
par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus

(2008/2335(INI))

1.   atzinīgi vērtē (..) Ieteikumā 2008/867/EK par aktīvas integrācijas stratēģiju, kuras pamatā ir trīs pīlāri, proti, atbilstošs ienākumu atbalsts, integrēts darba tirgus un pieeja kvalitatīviem pakalpojumiem; īpaši norāda, ka jebkura aktīvas integrācijas stratēģija ir jāveido, pamatojoties uz šādiem principiem ‐ personas tiesībām, cieņu pret cilvēka cienīgu dzīvi un nediskriminācijas, vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības principiem; darba tirgus integrācijas veicināšanu, apvienotu ar pilnīgu līdzdalību sabiedrības dzīvē; kvalitātes, atbilstības un pieejamības principu īstenošanu visos trijos pīlāros;

2.   piekrīt Padomei, ka Ieteikuma 92/441/EEK ieviešana jāuzlabo attiecībā uz minimāliem ienākumiem un sociālo pārvietošanu; piekrīt, ka ar sociālo palīdzību jānodrošina atbilstoši minimālie ienākumi cilvēka cienīgai dzīvei vismaz tādā līmenī, kas ir augstāks par "nabadzības apdraudētu" līmeni un pietiekams, lai novērstu cilvēku nonākšanu nabadzībā, un piekrīt, ka ir jāuzlabo pabalstu saņemšana;

4.   aicina dalībvalstis ieviest atbilstošu ienākumu atbalstu, lai apkarotu nabadzību un sociālo atstumtību; norāda uz atbilstoša minimālā ienākumu līmeņa noteikšanu, kura pamatā ir Ieteikums 92/441/EEK un 2008/867/EK un kuram jābūt atbilstīgam, pārredzamam, visiem pieejamam un ilgtspējīgam;

6.   uzsver savu prasību Padomei panākt vienošanos par ES mērķi attiecībā uz to, ka gadījumā, ja tiek pārtraukts algots darbs, minimālo ienākumu shēmas un uz iemaksām pamatotas pabalstu shēmas nodrošina ienākumu atbalstu vismaz 60 % apmērā no valsts vidējiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, turklāt panākt vienošanos par šā mērķa sasniegšanas grafiku visās dalībvalstīs;

8.   norāda uz to, ka ir svarīgi noteikt labklājības pabalstus neaizsargātām personām, kas ir spējīgas strādāt; tomēr norāda, ka šādi pabalsti saskaņā ar subsidiaritātes principu ir dalībvalstu pārziņā;

10.   ierosina dalībvalstīm aktīvi izskatīt minimālās algas noteikšanas politiku, lai nepieļautu "strādājošu nabadzīgo" skaita palielināšanos un veicinātu uzskatu, ka darbs ir reāla iespēja no darba tirgus atstumtajiem;

13.   pieprasa, lai šāda aktīvas integrācijas politika būtu:

- saskaņota ar dzīves cikla pieeju izglītības, mūžizglītības, sociālās un nodarbinātības politikai;
- īpaši sagatavota, mērķtiecīga un atbilstīga vajadzībām;
- balstīta uz integrētu pieeju un orientēta uz līdzdalību un
- tāda, kurā tiek ievēroti priekšnosacījumi, kas ir būtiski, lai pieļautu līdzdalību, neradot nosacījumus, kas apdraud minimālos iztikas ienākumus;

14.   aicina Komisiju izskatīt visu izmaksu aprēķinus aktīvas un sociālas integrācijas jomā, jo pieredze rāda, ka savlaicīgi ieguldījumi un profilaktiska rīcība var mazināt sabiedrības vispārējās izmaksas ilgākā laika posmā; atzinīgi vērtē to, ka Ieteikumā 2008/867/EK ir ierosināts attiecīgi palielināt investīcijas sociālās integrācijas jomā;

17.   uzskata, ka, izstrādājot un īstenojot šādus pasākumus, jāņem vērā to personu viedoklis, kurām šie pasākumi ir paredzēti; aicina dalībvalstis atbalstīt sociālo nevalstisko organizāciju pilnvaru paplašināšanu, lai atvieglotu šo organizāciju dalību integrācijas politikas noteikšanā un īstenošanā;

23.   atzinīgi vērtē, ka ir atzīta vajadzība nodrošināt vispārēju piekļuvi pieejamiem un augstvērtīgiem sociālajiem pakalpojumiem, kas ir pamattiesības un Eiropas sociālā modeļa būtisks elements, kā arī veicināt strādājošo personu apgādību un Ieteikumā 2008/867/EK noteikto principu ievērošanu; uzskata, ka šādos sociālajos pakalpojumos ietilpst finansiāli pieejamas pastāvīgas dzīvesvietas, sabiedriskā transporta, pirmā līmeņa profesionālās izglītības un veselības aprūpes nodrošināšana, kā arī piekļuve finansiāli pieejamiem energoapgādes un citu tīklu pakalpojumiem;

42.   aicina dalībvalstis izmantot paņēmienus un līdzekļus, lai motivētu visus dalībniekus radīt integrējošu darba tirgu un uzlabot to personu iesaistīšanos, kuras ir atstumtas no darba tirgus; norāda uz instrumentiem vietējā sociālā dialoga, finansiālo prēmiju, nodokļu labumu un sociālās ekonomikas attīstības kontekstā; atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu nodrošināt atbalstu sociālajai ekonomikai kā būtiskam sākotnējā darba avotam nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku grupām;

43.   norāda, ka vietējām un reģionālajām iestādēm ir trīskārša loma aktīvas integrācijas veicināšanā ‐ tās funkcionē kā darba devējas, ekonomiskās attīstības un nodarbinātības veicinātājas un sabiedrisko pakalpojumu, tostarp pakalpojumu visneaizsargātākajām grupām, sniedzējas; aicina dalībvalstis izveidot tīklus reģionālā un vietējā līmenī, lai konsultētu cilvēkus un ieteiktu viņiem, kur vērsties pēc palīdzības par pieeju darba tirgum, kā arī specifiskiem sociālajiem pakalpojumiem (piemēram, sociālo pabalstu shēmām, veselības, garīgās veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem un profesionālo apmācību) atbilstoši viņu konkrētajai situācijai;

47.   mudina Komisiju un dalībvalstis noraidīt maldinošo ekonomiskās migrācijas sapludināšanu ar patvēruma meklēšanu un ekonomiskās migrācijas un patvēruma meklēšanas sapludināšanu ar nelegālo imigrāciju;

49.   pauž stingru pārliecību, ka obligātā pensionēšanās vecuma saglabāšana ir šķērslis aktīvai integrācijai un piespiež daudzus cilvēkus, kas varbūt vēlas turpināt strādāt, bez iemesla atstāt darba tirgu;

51.   (..) noteikt mērķus attiecībā uz nabadzības (nabadzības kopumā, bērnu nabadzības, strādājošo un pastāvīgas ilgtermiņa nabadzības) mazināšanu, minimālo ienākumu līmeni, kas tiek nodrošināts ar pensijām, un pieeju veselības aprūpei un tās kvalitāti (bērnu mirstības samazināšana, veselības uzlabošana un dzīves ilguma palielināšana u.c.); atkārtoti pauž prasību noteikt ES mērķi attiecībā uz bērnu nabadzības samazināšanu uz pusi līdz 2012. gadam un tikpat lielā mērā līdz 2015. gadam likvidēt bērnu, jauniešu un pieaugušo dzīvošanu uz ielas bez pajumtes;

52.   (..)  uzskata, ka rīcības plānam jānosaka termiņi un reālistiski kvalitatīvi un kvantitatīvi mērķi, kuru pamatā būtu īpaši rādītāji un īpašs dialogs starp ieinteresētajām personām; uzskata arī, ka rīcības plānā ir jānosaka, kā ieviest aktīvu integrāciju un uzraudzīt to ar atklāto koordinācijas metodi sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā, jo īpaši vietējā, reģionālā un valsts līmenī; (..) izmantojot pārskatītās Lisabonas stratēģijas valstu reformu programmas un jo īpaši Eiropas nodarbinātības stratēģiju;

53.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.