Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencija (1998)

E-pasts Drukāt PDF

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija

Redakcija stājusies spēkā
1998. gada 1. novembrī

Piezīme

Konvencijas teksts ir labots saskaņā ar 3. Protokola (ELS Nr. 45) nosacījumiem, kas stājās spēkā 1970. gada 21. septembrī un 5. Protokola (ELS Nr. 55) nosacījumiem, kas stājās spēkā 1971. gada 20. decembrī un 8. Protokola (ELS Nr. 118) nosacījumiem, kas stājās spēkā 1990. gada 1. janvārī un satur arī 2. Protokola (ELS Nr. 44) tekstu, kas, saskaņā ar 5. panta 3. punktu, bija konvencijas daļa kopš tā stāšanās spēkā 1970. gada 21. septembrī. Visi nosacījumi, kas ir laboti vai pievienoti ar šiem Protokoliem tiek aizvietoti ar 11. Protokolu kopš tā spēkā stāšanās spēkā 1998. gada 1. novembrī. No šī brīža tiek atcelts 9. Protokols (ELS Nr.140), kas stājās spēkā 1994. gada 1. oktobrī.

CILVĒKTIESĪBU UN PAMATBRĪVĪBU AIZSARDZĪBAS KONVENCIJA

Šo Konvenciju parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstu Valdības,

Ievērodamas Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ko ANO Ģenerālā Asambleja pieņēmusi 1948.gada 10.decembrī;

Ievērodamas, ka šī Deklarācija paredz nodrošināt vispārēju un efektīvu tajā deklarēto tiesību atzīšanu un ievērošanu;

Ievērodamas, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību tās Dalībvalstu starpā un ka viens no līdzekļiem, kā šo mērķi sasniegt, ir cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un turpmāka īstenošana;

No jauna apliecinādamas savu patiesu pārliecību, ka šīs pamatbrīvības ir taisnīguma un miera pamats visā pasaulē un ka tās vislabāk var nodrošināt ar efektīvas politiskas demokrātijas palīdzību no vienas puses un ar cilvēktiesību, uz ko tās balstās, vispārēju sapratni un ievērošanu no otras puses;

Ņemot vērā līdzīgos uzskatus un līdzīgu politisko tradīciju, ideālu, brīvības un likuma varas mantojumu Eiropas valstīs, to Valdības, nolemj spert pirmos soļus, lai kopīgi īstenotu zināmas Vispārējā deklarācijā minētās tiesības;

Vienojās par sekojošo:

1. pants - Pienākums ievērot cilvēktiesības

Augstās Līgumslēdzējas Puses nodrošinās ikvienam, kas atrodas to jurisdikcijā, šīs Konvencijas I sadaļā minētās tiesības un brīvības.

I SADAĻA. TIESĪBAS UN BRĪVĪBAS

2. pants -Tiesības uz dzīvību

1. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Nevienam nedrīkst ar nodomu atņemt dzīvību, izņemot, ja tiek izpildīts tiesas spriedums pēc apsūdzības noziegumā, par kuru likums paredz šādu sodu.

2. Dzīvības atņemšana netiek uzskatīta par šī panta nosacījumu pārkāpumu, ja tā notiek spēka pielietošanas rezultātā, nepārsniedzot galējas nepieciešamības robežas:

a lai aizstāvētu jebkuru personu pret nelikumīgu vardarbību;

b lai veiktu likumīgu aizturēšanu vai aizkavētu likumīgi aizturētas personas bēgšanu;

c lai veiktu likumīgas darbības ar nolūku savaldīt dumpi vai apvērsumu.

3. pants - Spīdzināšanas aizliegums

Nevienu cilvēku nedrīkst spīdzināt vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt.

4. pants - Verdzības un piespiedu darba aizliegums

1. Nevienu cilvēku nedrīkst turēt verdzībā vai nebrīvē.

2. Nevienam cilvēkam nedrīkst likt veikt piespiedu vai obligātu darbu.

3. Šajā pantā termins "piespiedu vai obligāts darbs" neietver:

a jebkuru darbu, ko parasti liek veikt ieslodzījuma laikā, kas piespriests saskaņā ar šīs Konvencijas 5. panta nosacījumiem, vai nosacītas atbrīvošanas no ieslodzījuma laikā;

b jebkuru militāra rakstura dienestu vai, ja notiek atteikšanās dienēt pārliecības dēļ tajās valstīs, kur to atzīst, dienestu, kas jāveic obligātā militārā dienesta vietā;

c jebkuru dienestu izņēmuma stāvokļa vai stihiskas nelaimes gadījumā, kas apdraud sabiedrības dzīvi vai labklājību;

d jebkuru darbu vai dienestu, kas ietilpst parastajos pilsoniskajos pienākumos.

5. pants - Tiesības uz brīvību un drošību

1. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un drošību. Nevienam nedrīkst atņemt brīvību, izņemot sekojošos gadījumos un likumā noteiktā kārtībā:

a ja kāda persona tiek likumīgi ieslodzīta uz kompetentas tiesas sprieduma pamata;

b ja kāda persona tiek likumīgi aizturēta vai apcietināta par nepakļaušanos likumīgam tiesas nolēmumam, vai lai nodrošinātu jebkuru likumā paredzētu pienākumu izpildi;

c ja kāda persona tiek likumīgi aizturēta vai apcietināta ar nolūku nodot viņu kompetentām tiesībaizsardzības iestādēm, balstoties uz pamatotām aizdomām, ka šī persona ir pārkāpusi likumu, vai ja ir pamatots iemesls uzskatīt par nepieciešamu aizkavēt viņu izdarīt likumpārkāpumu vai nepieļaut viņas bēgšanu pēc likumpārkāpuma izdarīšanas;

d ja likumīgi tiek aizturēts nepilngadīgais vai nu pāraudzināšanas nolūkā, vai lai nodotu viņu kompetentām tiesībaizsardzības iestādēm;

e ja likumīgi tiek aizturētas personas ar nolūku aizkavēt infekcijas slimību izplatīšanos, vai garīgi slimas personas, alkoholiķi vai narkomāni, vai klaidoņi;

f ja likumīgi tiek aizturēta vai apcietināta kāda persona ar nolūku neļaut šai personai nelikumīgi ieceļot valstī, vai ja attiecībā pret kādu personu tiek veiktas darbības ar nolūku šo personu deportēt vai izraidīt no valsts.

2. Ikvienu aizturētu personu nekavējoties jāinformē viņam saprotamā valodā par aizturēšanas iemesliem un par jebkuru viņam izvirzīto apsūdzību.

3. Jebkura persona, kas aizturēta vai apcietināta saskaņā ar šī panta 1.c. apakšpunktu, ir nekavējoties nododama tiesnesim vai citai amatpersonai, kura saskaņā ar likumu ir pilnvarota realizēt tiesu varu, un ir pakļaujama tiesas procesam saprātīgās laika robežās vai līdz tiesas procesam atbrīvojama. Atbrīvot var ar nosacījumu, kas nodrošina personas ierašanos tiesā.

4. Jebkura persona, kurai aizturot vai apcietinot atņemta brīvība, var griezties tiesā, kas nekavējoties lemj par viņas aizturēšanas likumīgumu, un nolemj viņu atbrīvot, ja aizturēšana nav bijusi likumīga.

5. Ikvienai personai, kas aizturēta vai apcietināta pretēji šī panta nosacījumiem, ir jābūt nodrošinātām tiesībām uz kompensāciju.

6. pants - Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu

1. Ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā. Tiesas spriedumu jādara publiski zināmu, taču preses un publikas klātbūtne procesā var tikt pilnībā vai daļēji aizliegta tikumisku apsvērumu, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības interesēs tādā demokrātiskā sabiedrībā, kur to prasa nepilngadīgo intereses vai procesa dalībnieku privātās dzīves aizsardzība, vai arī tajā apmērā, kuru tiesa uzskata par absolūti nepieciešamu īpašos apstākļos, kad atklātība apdraudētu taisnīguma intereses.

2. Ikviens, kas tiek apsūdzēts noziegumā, tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina netiek pierādīta saskaņā ar likumu.

3. Ikvienam, kas tiek apsūdzēts noziegumā, ir sekojošs tiesību minimums:

a tikt nekavējoties informētam, viņam saprotamā valodā un detalizēti, par viņam izvirzītās apsūdzības raksturu un iemeslu;

b uz attiecīgu laiku un līdzekļiem, lai sagatavotu savu aizstāvību;

c aizstāvēt sevi pašam vai saņemt paša izvēlētu juridisku palīdzību, vai, ja trūkst līdzekļu, lai segtu izdevumus par šo juridisko palīdzību, saņemt to par velti, ja tas nepieciešams taisnīguma interesēs;

d uz apsūdzības liecinieku nopratināšanu vai nopratināt tos pašam un pieprasīt aizstāvības liecinieku klātbūtni un nopratināšanu tajos pašos apstākļos kā apsūdzības lieciniekus;

e uz bezmaksas tulka pakalpojumiem, ja viņš nesaprot tiesā lietoto valodu vai nerunā tajā.

7. pants - Sodīšanas bez tiesas nepieļaujamība

1. Nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu noziegumā tādas darbības vai bezdarbības dēļ, kas, saskaņā ar izdarīšanas brīdī spēkā esošajiem valsts iekšējiem tiesību aktiem vai starptautiskajām tiesībām, nebija noziegums. Tāpat nedrīkst piespriest smagāku sodu nekā tas, kas bija jāpiemēro nozieguma izdarīšanas brīdī.

2. Šis pants neaizliedz nodot tiesai un sodīt jebkuru personu par jebkuru darbību vai bezdarbību, kas izdarīšanas brīdī tika uzskatīta par noziegumu saskaņā ar vispārējiem civilizēto nāciju atzītajiem tiesību principiem.

8. pants - Tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi

1. Ikvienam ir tiesības uz savu privāto un ģimenes dzīvi, korespondences noslēpumu un dzīvokļa neaizskaramību.

2. Valsts institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedriskās drošības vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību, vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.

9. pants - Domu apziņas un reliģijas brīvība

1. Ikvienam cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību; šīs tiesības ietver arī brīvību mainīt savu reliģisko pārliecību vai ticību un nodoties savai reliģijai vai ticībai, kā vienatnē tā kopā ar citiem, publiski vai privāti, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību.

2. Brīvību nodoties savai reliģijai vai ticībai var ierobežot tikai likumā paredzētajā kārtībā tai apmērā, kas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību, aizsargātu sabiedrisko kārtību, veselību vai tikumību, vai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības.

10. pants - Vārda brīvība

1. Ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Šis pants neierobežo valstu tiesības pieprasīt radioraidījumu, televīzijas raidījumu un kino demonstrēšanas licencēšanu.

2. Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai nodrošinātu tiesas varu un objektivitāti.

11. pants - Pulcēšanās un biedrošanās brīvība

1. Jebkuram cilvēkam ir tiesības uz miermīlīgu pulcēšanās un biedrošanās brīvību, ieskaitot tiesības veidot arodbiedrības un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas intereses.

2. Šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut nekādiem ierobežojumiem, izņemot tos, kas noteikti ar likumu un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts vai sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, vai citu cilvēku tiesības un brīvības. Šis pants nekavē noteikt likumīgus ierobežojumus šo tiesību izmantošanā personām, kas ir bruņoto spēku, policijas vai valsts pārvaldes sastāvā.

12. pants -Tiesības stāties laulībā

Likumā noteikto vecumu sasniegušiem vīriešiem un sievietēm ir tiesības stāties laulībā un dibināt ģimeni saskaņā ar valsts iekšējiem tiesību aktiem, kas nosaka šo tiesību izmantošanas kārtību.

13. pants - Tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu

Ikvienam, kura tiesības un brīvības, kas noteiktas šajā Konvencijā, tiek pārkāptas, ir nodrošināta efektīva aizsardzība valsts institūcijās, neskatoties uz to, ka pārkāpumu ir izdarījušas personas, pildot dienesta pienākumus.

14. pants - Diskriminācijas aizliegums

Šajā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, valstiskās vai sociālās izcelsmes, piederības kādai nacionālajai mazākumtautībai, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.

15. pants - Atkāpes izņēmuma stāvokļa laikā

1. Kara vai kāda cita izņēmuma stāvokļa gadījumā, kas apdraud valsts dzīvi, jebkura Augstā Līgumslēdzēja Puse var veikt pasākumus, kas atkāpjas no saistībām, ko tā uzņēmusies šīs Konvencijas ietvaros, tai apjomā, ko neizbēgami prasa situācijas izņēmuma raksturs, ar noteikumu, ka šie pasākumi nav pretrunā ar citām tās saistībām, ko nosaka starptautiskās tiesības.

2. Šī nosacījuma ietvaros nedrīkst būt atkāpju no Konvencijas 2. panta nosacījumiem, izņemot attiecībā uz nāves gadījumiem likumīgas kara darbības rezultātā, vai 3., 4. (1. punkta) un 7. panta nosacījumiem.

3. Jebkura Augstā Līgumslēdzēja Puse, kas piešķir sev šīs atkāpšanās tiesības, pilnībā informēs Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru par veiktajiem pasākumiem un iemesliem to veikšanai. Tās arī informēs Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru par šo pasākumu izbeigšanu un atgriešanos pie šīs Konvencijas nosacījumu pilnīgas ievērošanas.

16. pants - Ārvalstnieku politiskās darbības ierobežojumi

Nekas no 10., 11. un 14. pantā minētā nevar tikt uzskatīts par kavēkli Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm, lai noteiktu ierobežojumus ārvalstnieku politiskajām aktivitātēm.

17. pants - Tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

Nekas no šajā Konvencijā minētā nevar tikt iztulkots kā jebkādas valsts, grupas vai personas jebkādas tiesības iesaistīties jebkurā darbībā vai veikt jebkuru darbību, kuras mērķis ir likvidēt jebkuras no šeit minētajām tiesībām un brīvībām vai ierobežot tās lielākā mērā nekā tas noteikts šajā Konvencijā.

18. pants - Tiesību ierobežošanas pielietojuma robežas

Ierobežojumi, kurus šī Konvencija pieļauj attiecībā uz minētajām tiesībām un brīvībām, netiks pielietoti citiem mērķiem kā vien tiem, kam tie ir paredzēti.

II SADAĻA. EIROPAS CILVĒKTIESĪBU TIESA

19. pants - Tiesas nodibināšana

Lai nodrošinātu saistību, ko ar Konvenciju un tās protokoliem uzņēmušās Augstās Līgumslēdzējas Puses, ievērošanu, tiek izveidota Eiropas Cilvēktiesību tiesa, turpmāk saukta par "Tiesu". Tā darbojas pastāvīgi.

20. pants - Tiesnešu skaits

Tiesa sastāv no tiesnešiem, kuru skaits atbilst Eiropas Padomes dalībvalstu skaitam.

21. pants - Amata kritēriji

1. Tiesnešiem jābūt augsti tikumiskiem un jābūt vai nu attiecīgi kvalificētiem, lai ieņemtu augstu amatu tiesu institūcijās, vai arī autoritatīviem juristiem.

2. Tiesneši piedalās Tiesas sēdēs, pārstāvot paši sevi.

3. Savu pilnvaru termiņa laikā tie nevar ieņemt tādu amatu, kas nav savienojams ar viņu neatkarību un objektivitāti vai prasībām, ko izvirza šis pilnas darba slodzes amats; visus jautājumus, kas izriet no šī punkta piemērošanas, lemj Tiesa.

22. pants - Tiesnešu ievēlēšana

1. Tiesnešus ievēl Parlamentārā Asambleja attiecībā uz katru Augsto Līgumslēdzēju Pusi, ar balsu vairākumu no trīs kandidātu saraksta, kurus izvirzījusi Augstā Līgumslēdzēja Puse.

2. Šo pašu procedūru ievēro, papildinot Tiesas sastāvu jaunu Augsto Līgumslēdzēju Pušu pievienošanās gadījumā, kā arī aizpildot radušās vakances.

23. pants - Pilnvaru termiņš

1. Tiesnešus ievēl uz sešiem gadiem. Viņi var tikt ievēlēti atkārtoti. Taču pusei no pirmajās vēlēšanās ievēlētajiem tiesnešiem termiņš beidzas pēc trim gadiem.

2. Tos tiesnešus, kuru pilnvaru termiņš beidzas sākotnējā trīs gadu perioda beigās, Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nosaka ar izlozes palīdzību tūlīt pēc viņu ievēlēšanas.

3. Lai iespēju robežās nodrošinātu to, ka pusei no tiesnešiem pilnvaru termiņš tiek atjaunots ik pēc trim gadiem, pirms nākošo vēlēšanu sarīkošanas Parlamentārā Asambleja var nolemt, ka viena vai vairāku jaunievēlamo tiesnešu pilnvaru termiņš būs cits nekā seši gadi, taču ne lielāks par deviņiem un ne mazāks par trim gadiem.

4. Gadījumos, kas attiecas uz vairāk nekā vienu pilnvaru termiņu un kur Parlamentārā Asambleja piemēro iepriekšējā punkta nosacījumus, Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nosaka pilnvaru termiņus ar izlozes palīdzību tūlīt pēc vēlēšanu beigām.

5. Tiesnesis, kas ievēlēts, lai aizvietotu kādu citu tiesnesi, kura pilnvaru termiņš vēl nav beidzies, saglabā pilnvaras līdz sava priekšgājēja termiņa beigām.

6. Tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas tiem sasniedzot 70 gadu vecumu.

7. Tiesneši ieņem savu amatu līdz tam laikam, kamēr tie tiek aizstāti ar citiem tiesnešiem. Taču tie turpina izskatīt lietas, kuras tiem jau bija iesniegtas izskatīšanai.

24. pants - Atlaišana

Nevienu tiesnesi nevar atlaist no amata, izņemot, ja pārējie tiesneši ar divu trešdaļu balsu vairākumu nenolemj, ka attiecīgais tiesnesis vairs neatbilst nepieciešamajiem amata nosacījumiem.

25. pants - Reģistrs un Tiesas sekretāri

Tiesai ir savs reģistrs, kura funkcijas un darba kārtība tiek noteikta Tiesas noteikumos. Tiesas darbā palīdz Tiesas sekretāri.

26. pants - Tiesas plenārsēde

Tiesa plenārsēdē:

a ievēl Tiesas prezidentu un vienu vai divus viceprezidentus uz trīs gadu periodu; viņi var tikt ievēlēti atkārtoti;

b izveido palātas uz noteiktu laika periodu;

c ievēl Tiesas palātu prezidentus, viņi var tikt ievēlēti atkārtoti;

d pieņem Tiesas noteikumus; un

e ievēl reģistrētāju un vienu vai vairākus reģistrētāja vietniekus.

27. pants - Komitejas, palātas un Lielā palāta

1. Izskatot iesniegtās lietas, Tiesas sēdes notiek komitejās, kas sastāv no trim tiesnešiem, palātās, kas sastāv no septiņiem tiesnešiem un Lielajā palātā, kas sastāv no septiņpadsmit tiesnešiem. Tiesas palātas izveido komitejas uz noteiktu laika periodu.

2. Tajā kā ex officio palātas un Lielās palātas loceklis piedalās tiesnesis, kurš ir ievēlēts no dalībvalsts, kas ir saistīta ar šo lietu, vai, ja tāda nav vai viņš nevar piedalīties Tiesas sēdēs, attiecīgā valsts izvēlas personu, kura piedalās sēdēs ar tiesneša pilnvarām.

3. Lielās palātas sastāvā ietilpst arī Tiesas prezidents, viceprezidenti, palātu priekšsēdētāji un citi tiesneši, kas tiek izvēlēti saskaņā ar Tiesas noteikumiem. Ja lieta tiek nodota izskatīšanai Lielajā palātā saskaņā ar 43. panta nosacījumiem, neviens no palātas tiesnešiem, kas ir taisījis spriedumu, nevar piedalīties Lielās palātas sēdē, izņemot Tiesas prezidentu un tiesnesi, kurš pārstāvēja attiecīgo dalībvalsti.

28. pants - Iesnieguma noraidīšana komitejās

Komiteja ar vienbalsīgu balsojumu var atzīt par noraidāmu vai svītrot no izskatāmo lietu saraksta saskaņā ar 34. pantu iesniegtu individuālu iesniegumu, ja šāds lēmums var tikt pieņemts bez tālākas lietas izskatīšanas. Šis lēmums ir galīgs.

29. pants - Palātu lēmumi par lietu pieņemšanu izskatīšanai un izskatīšana pēc būtības

1. Ja saskaņā ar 28. pantu lēmums netiek pieņemts, palāta lemj par to, vai saskaņā ar 34. pantu iesniegtie iesniegumi ir pieņemami izskatīšanai un izskata lietu pēc būtības.

2. Palāta lemj par to, vai saskaņā ar 33. pantu iesniegtie starpvalstu iesniegumi, ir pieņemami izskatīšanai un izskata lietu pēc būtības.

3. Lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai tiek pieņemts atsevišķi, ja vien Tiesa izņēmuma gadījumos nenolemj citādi.

30. pants - Lietas nodošana izskatīšanai Lielajā palātā

Ja kāda palātā izskatāmā lieta skar nopietnus jautājumus, kas attiecas uz Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju, vai ja kāda tai iesniegta jautājuma izskatīšana var novest pie rezultāta, kas nesaskan ar Tiesas iepriekš taisīto spriedumu, palāta jebkurā laikā pirms sava sprieduma pasludināšanas var nodot lietu izskatīšanai Lielajā palātā, ja vien kāda no šajā lietā iesaistītajām pusēm tam neiebilst.

31. pants - Lielās palātas pilnvaras

Lielā palāta:

a izskata iesniegumus, kas iesniegti saskaņā ar 33. vai 34. pantu, ja palāta ir nodevusi lietu izskatīšanai saskaņā ar 30. panta nosacījumiem, vai ja lieta tai ir nodota saskaņā ar 43. panta nosacījumiem; un

b izskata lūgumus sniegt konsultatīvu atzinumu, kas iesniegti saskaņā ar 47. panta nosacījumiem.

32. pants - Tiesas jurisdikcija

1. Tiesas jurisdikcijā ietilpst visas lietas, kas saistītas ar Konvencijas un tās protokolu interpretāciju un piemērošanu un iesniegtas tai saskaņā ar 33., 34. un 47. panta nosacījumiem.

2. Strīds par to, vai lieta ir Tiesas jurisdikcijā, tiek atrisināts ar Tiesas lēmumu.

33. pants - Starpvalstu lietas

Ikviena Augstā Līgumslēdzēja puse var iesniegt Tiesai iesniegumu par Konvencijas un tās protokolu nosacījumu jebkuru pārkāpumu, ko izdarījusi kāda cita Augstā Līgumslēdzēja puse.

34. pants - Individuālie iesniegumi

Tiesa var saņemt iesniegumus no jebkuras fiziskas personas, nevalstiskas organizācijas vai indivīdu grupas, kas norāda uz to, ka kāda no Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm ir pārkāpusi viņu tiesības, kas noteiktas Konvencijā vai tās protokolos. Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas nekādā veidā nekavēt efektīvu šo tiesību izmantošanu.

35. pants - Lietu pieņemšanas izskatīšanai kritēriji

1. Tiesa var izskatīt lietu vienīgi tad, ja ir izsmeltas visas iekšējās jautājuma atrisināšanas iespējas, saskaņā ar vispāratzītajām starptautisko tiesību normām un sešu mēnešu laikā skaitot no dienas, kad ir ticis pieņemts pēdējais lēmums minētajā lietā.

2. Tiesa neizskata nevienu individuālu iesniegumu, kas iesniegts saskaņā ar 34. panta nosacījumiem, ja tas ir

a anonīms; vai

b pamatā tas pats, kā lieta, kas jau ir Tiesā izskatīta vai jau ir iesniegta kādai citai starptautiskai izskatīšanas vai risināšanas procedūrai un nesatur nekādu būtisku jaunu informāciju.

3. Tiesa atzīst par noraidāmu jebkuru individuālu iesniegumu, kas iesniegts saskaņā ar 34. panta nosacījumiem, kuru tā uzskata par neatbilstošu Konvencijas vai tās protokolu nosacījumiem, par acīmredzami nepamatotu vai par tādu, kur ļaunprātīgi izmantotas iesnieguma iesniegšanas tiesības.

4. Tiesa noraida jebkuru iesniegumu, kuru tā uzskata par noraidāmu saskaņā ar šī panta nosacījumiem. Tā var šādi rīkoties jebkurā tiesas procesa stadijā.

36. pants - Trešās puses iesaistīšanās

1. Visās lietās, kuras izskata palāta vai Lielā palāta, tai Augstajai Līgumslēdzējai Pusei, kuras pilsonis ir iesniedzējs, ir tiesības iesniegt rakstiskus paskaidrojumus un piedalīties tiesas sēdēs.

2. Taisnīgas tiesas spriešanas interesēs Tiesas prezidents var uzaicināt jebkuru Augsto Līgumslēdzēju Pusi, kas nav kāda no pusēm attiecīgajā lietā, vai jebkuru ar lietu saistītu personu, kas nav iesniedzēja, iesniegt rakstiskus paskaidrojumus vai piedalīties tiesas sēdēs.

37. pants - Iesniegumu izslēgšana no izskatāmo lietu saraksta

1. Jebkurā tiesas procesa stadijā Tiesa var nolemt izslēgt kādu no iesniegumiem no izskatāmo lietu saraksta, ja apstākļi vedina secināt, ka

a iesniedzējam nav nolūka uzturēt spēkā savu iesniegumu; vai

b lieta ir atrisināta; vai

c jebkura Tiesas konstatēta iemesla dēļ vairs nav attaisnojama iesnieguma turpmāka izskatīšana.

Taču Tiesa turpina iesnieguma izskatīšanu, ja to prasa Konvencijā un tās protokolos noteikto cilvēktiesību ievērošana.

2. Tiesa var nolemt atjaunot kādu iesniegumu savā izskatāmo lietu sarakstā, ja tā uzskata, ka apstākļi attaisno šādu rīcību.

38. pants - Lietas izskatīšana un mierizlīgums

1. Ja Tiesa paziņo, ka iesniegums ir pieņemams izskatīšanai, tā:

a uzsāk šīs lietas izskatīšanu, kopā ar pušu pārstāvjiem un, ja tas ir nepieciešams, uzsāk izmeklēšanu, kuras sekmīgai norisei attiecīgajām dalībvalstīm ir jānodrošina visi nepieciešamie apstākļi;

b nodod sevi lietā iesaistīto pušu rīcībā, lai panāktu mierizlīgumu, balstoties uz Konvencijā un tās protokolos noteikto cilvēktiesību ievērošanu.

2. Tiesas process, kas noris saskaņā ar 1.b apakšpunkta nosacījumiem, ir konfidenciāls.

39. pants - Mierizlīguma panākšana

Ja tiek panākts mierizlīgums, Tiesa izsvītro attiecīgo lietu no saviem sarakstiem, pieņemot lēmumu, kas satur īsu faktu izklāstu attiecīgajā lietā un panāktā risinājuma aprakstu.

40. pants - Atklātās tiesas sēdes un dokumentu pieejamība

1. Tiesas sēdes ir atklātas, ja vien Tiesa izņēmuma gadījumos nenolemj citādi.

2. Dokumenti, kas tiek nodoti glabāšanā reģistrētājam, ir publiski pieejami, ja vien Tiesas prezidents nenolemj citādi.

41. pants - Taisnīga kompensācija

Ja Tiesa konstatē, ka ir noticis Konvencijas vai tās protokolu pārkāpums, un ja attiecīgās Augstās Līgumslēdzējas Puses iekšējie tiesību akti paredz tikai daļēju šī pārkāpuma seku atlīdzināšanu, Tiesa, ja nepieciešams, cietušajai pusei piešķir taisnīgu kompensāciju.

42. pants - Palātu spriedumi

Palātu spriedumi kļūst galīgi saskaņā ar 44. panta 2. punkta nosacījumiem.

43. pants - Lietu nodošana Lielajai palātai

1. Trīs mēnešu laikā no dienas, kad palāta ir taisījusi spriedumu attiecīgajā lietā, jebkura no šajā lietā iesaistītajām pusēm izņēmuma gadījumos var lūgt nodot šo lietu izskatīšanai Lielajā palātā.

2. Tiesnešu kolēģija piecu Lielās palātas tiesnešu sastāvā šo lūgumu pieņem, ja attiecīgā lieta skar nopietnus jautājumus, kas attiecas uz Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju vai piemērošanu, vai tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme.

3. Ja minētā tiesnešu kolēģija lūgumu pieņem, Lielā palāta izlemj šo lietu, taisot spriedumu.

44. pants - Galīgie spriedumi

1. Lielās palātas spriedums ir galīgs.

2. Palātas spriedums kļūst galīgs,

a kad puses paziņo, ka tās nelūgs attiecīgās lietas nodošanu izskatīšanai Lielajā palātā; vai

b trīs mēnešus pēc tam, kad ir ticis taisīts spriedums, ja nav lūgta lietas nodošana izskatīšanai Lielajā palātā; vai

c kad Lielās palātas tiesnešu kolēģija noraida lūgumu nodot lietu izskatīšanai Lielajā palātā, kas iesniegts saskaņā ar 43. panta nosacījumiem.

3. Galīgais spriedums tiek publicēts.

45. pants - Sprieduma un lēmuma pamatojums

1. Kā spriedumos, tā lēmumos, ar kuriem iesniegumi tiek atzīti par pieņemamiem izskatīšanai vai par noraidāmiem, tiek sniegts pamatojums.

2. Ja spriedums daļēji vai pilnībā neatspoguļo vienbalsīgu tiesnešu viedokli, jebkurš tiesnesis ir tiesīgs sniegt savu atsevišķo viedokli.

46. pants - Spriedumu saistošais spēks un to izpilde

1. Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas ievērot galīgo Tiesas spriedumu ikvienā lietā, kurā tās ir puses.

2. Galīgais Tiesas spriedums tiek nodots Ministru Komitejai, kura uzrauga tā izpildi.

47. pants - Konsultatīvais atzinums

1. Pēc Ministru komitejas lūguma Tiesa var sniegt konsultatīvu atzinumu par juridiska rakstura jautājumiem, kas attiecas uz Konvencijas un tās protokolu interpretāciju.

2. Šie atzinumi nevar skart nevienu jautājumu, kas saistīts ar Konvencijas I sadaļā un tās protokolos noteikto tiesību un brīvību saturu vai apjomu, vai jebkuru citu jautājumu, kuru Tiesai vai Ministru komitejai varētu nākties izskatīt saskaņā ar jebkuru procedūru, ko varētu uzsākt saskaņā ar Konvenciju.

3. Ministru komitejas lēmumiem par konsultatīvā atzinuma lūgšanu Tiesai nepieciešams to pārstāvju balsu vairākums, kam ir tiesības piedalīties Komitejas sēdēs.

48. pants - Tiesas kā padomdevēja jurisdikcija

Tiesa lemj, vai Ministru komitejas lūgums sniegt konsultatīvu atzinumu ietilpst tās kompetencē, kā noteikts 47. pantā.

49. pants - Konsultatīvā atzinuma pamatojums

1. Tiesas konsultatīvajam atzinumam tiek sniegts pamatojums.

2. Ja konsultatīvais atzinums daļēji vai pilnībā neatspoguļo vienbalsīgu tiesnešu viedokli, ikvienam tiesnesim ir tiesības sniegt savu atsevišķu viedokli.

3. Tiesas atzinums tiek nodots Ministru komitejai.

50. pants - Tiesas izdevumi

Tiesas izdevumus sedz Eiropas Padome.

51. pants - Tiesnešu privilēģijas un imunitāte

Savu pienākumu pildīšanas laikā tiesneši bauda privilēģijas un imunitāti, kas ir noteiktas Eiropas Padomes Statūtu 40. pantā un līgumos, kas noslēgti saskaņā ar to.

III SADAĻA. DAŽĀDI NOSACĪJUMI

52. pants - Ģenerālsekretāra pieprasījumi

Saņemot pieprasījumu no Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra, jebkura Augstā Līgumslēdzēja Puse sniedz paskaidrojumus par veidu, kādā tās iekšējie tiesību akti nodrošina efektīvu jebkura šīs Konvencijas nosacījuma īstenošanu.

53. pants - Pastāvošo cilvēktiesību nodrošinājums

Neko šajā Konvencijā nedrīkst iztulkot kā ierobežojumu vai atkāpšanos no jebkurām cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, ko var nodrošināt saskaņā ar jebkuras Augstās Līgumslēdzējas Puses likumiem vai jebkuru citu līgumu, kas tai ir saistošs.

54. pants - Ministru komitejas pilnvaras

Nekas šajā Konvencijā neierobežo Ministru komitejas pilnvaras, ko tai piešķir Eiropas Padomes Statūti.

55. pants - Citu strīda risināšanas līdzekļu nepieļaujamība

Augstās Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka, izņemot atsevišķi par to vienojoties, tās neizmantos līgumus, konvencijas vai deklarācijas, kuras ir spēkā to starpā, lai prasības veidā iesniegtu izskatīšanai strīdu, kas radies, interpretējot vai pielietojot šo Konvenciju, citām konfliktu risināšanas instancēm, nekā tām, kas ir paredzētas šajā Konvencijā.

56. pants - Teritoriālā piemērošana

1. Ikviena valsts, vai nu šīs Konvencijas ratificēšanas laikā, vai pēc tās ratificēšanas, var paziņot saskaņā ar šī panta 4. punktu, nosūtot rakstveida paziņojumu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, ka šī Konvencija attieksies uz visām vai jebkuru no tās teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga.

2. Konvencija attieksies uz teritoriju vai teritorijām, kas minētas paziņojumā, sākot ar trīsdesmito dienu pēc tās dienas, kad Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs saņems šo paziņojumu.

3. Taču minētajās teritorijās šīs Konvencijas nosacījumi tiek pielietoti, ņemot vērā vietējās prasības.

4. Ikviena valsts, kas ir nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 1. punktu, jebkurā laikā pēc tam var izdarīt paziņojumu par vienu vai vairākām teritorijām, uz kurām attiecas paziņojums, ka tā atzīst Tiesas kompetenci saņemt prasības no indivīdiem, nevalstiskajām organizācijām vai indivīdu grupām kā noteikts Konvencijas 34. pantā.

57. pants - Atrunas

1. Parakstot šo Konvenciju vai nosūtot tās ratifikācijas rakstu, ikvienai valstij ir tiesības izdarīt atrunu attiecībā uz jebkuru atsevišķu Konvencijas nosacījumu tiktāl, cik kāds no tās teritorijā spēkā esošiem likumiem neatbilst šim nosacījumam. Šis pants nosaka, ka vispārēja rakstura atrunas nav pieļaujamas.

2. Jebkurai saskaņā ar šo pantu izdarītai atrunai ir jāsatur īss attiecīgā likuma izklāsts.

58. pants - Denonsēšana

1. Augstā Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju tikai pēc pieciem gadiem kopš dienas, kad tā kļuva par Konvencijas dalībvalsti, paziņojot par to sešus mēnešus iepriekš rakstiskā paziņojumā, kas adresēts Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš par to informēs pārējās Augstās Līgumslēdzējas Puses.

2. Šāda denonsēšana neatbrīvo attiecīgo Augsto Līgumslēdzēju Pusi no tās saistībām šīs Konvencijas ietvaros attiecībā uz jebkuru rīcību, kas varētu tikt uzskatīta par šo saistību pārkāpumu, ko tā varētu būt izdarījusi pirms denonsēšanas spēkā stāšanās brīža.

3. Ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse, kas pārtrauc būt Eiropas Padomes locekle, zaudē savu dalībvalsts statusu attiecībā uz šo Konvenciju saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem.

4. Konvencija var tikt denonsēta saskaņā ar iepriekšējo punktu nosacījumiem attiecībā uz jebkuru teritoriju, par kuru saskaņā ar 56. panta nosacījumiem tika paziņots, ka šī Konvencija to aptver.

59. pants - Parakstīšana un ratifikācija

1. Šo Konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis. Tā jāratificē. Ratifikācijas raksti tiek nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Šī Konvencija stāsies spēkā pēc tam, kad glabāšanā būs nodoti desmit ratifikācijas raksti.

3. Attiecībā uz ikvienu šai Konvencijai pievienojušos valsti, kas to ratificē vēlāk, Konvencija stājas spēkā ar to dienu, kad šīs valsts ratifikācijas raksts tiek nodots glabāšanā.

4. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņo visām Eiropas Padomes dalībvalstīm par Konvencijas stāšanos spēkā, Augsto Līgumsledzēju Pušu vārdus, kas ir to ratificējušas, un par visiem ratifikācijas rakstiem, kas tiek nodoti glabāšanā vēlāk.

Parakstīta 1950. gada 4. novembrī Romā, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas ikvienai šo Konvenciju parakstījušai valstij.

CILVĒKTIESĪBU UN PAMATBRĪVĪBU AIZSARDZĪBAS KONVENCIJAS
PIRMAIS PROTOKOLS

Šo Protokolu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstu Valdības,

Apņemoties veikt pasākumus, lai nodrošinātu kopīgu noteiktu to tiesību un brīvību īstenošanu, kas nav vēl iekļautas 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk saukta "Konvencija") I sadaļā,

Vienojās par sekojošo:

1. pants - Īpašumtiesību aizsardzība

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz īpašumu. Nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot, ja tas notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem.

Minētie nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ierobežot valsts tiesības izdot tādus likumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm vai lai nodrošinātu nodokļu vai citu maksājumu vai sodu samaksu.

2. pants - Tiesības uz izglītību

Nevienam cilvēkam nedrīkst liegt tiesības uz izglītību. Veicot jebkuras funkcijas, kuras tā uzņemas attiecībā uz izglītību un mācībām, valsts ievēro vecāku tiesības nodrošināt saviem bērniem tādu izglītību un mācības, kas atbilst viņu reliģiskai pārliecībai un filozofiskajiem uzskatiem.

3. pants - Tiesības uz brīvām vēlēšanām

Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas ik pēc zināma laika perioda rīkot brīvas un aizklātas vēlēšanas apstākļos, kas veicina tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēju varu.

4. pants - Teritoriālā piemērošana

Ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse Konvencijas parakstīšanas vai ratifikācijas laikā, vai jebkurā laikā pēc tam var nosūtīt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram paziņojumu, kurā norādīts, cik lielā mērā tā apņemas attiecināt šī Protokola nosacījumus uz tām paziņojumā nosauktajām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga.

Ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse, kas ir nosūtījusi iepriekšminēto paziņojumu, var jebkurā laikā nosūtīt turpmākos paziņojumus par izmaiņām iepriekšējo paziņojumu nosacījumos vai par to, ka tiek izbeigta šī Protokola nosacījumu attiecināšana uz kādu no tās teritorijām.

Saskaņā ar šo pantu izdarītais paziņojums tiks uzskatīts par izdarītu saskaņā ar Konvencijas 56. panta 1. punktu.

5. pants - Saistība ar Konvenciju

Augsto Līgumslēdzēju Pušu starpā šī Protokola 1., 2., 3. un 4. panta nosacījumi tiks uzskatīti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacījumiem attiecīgi esot spēkā.

6. pants - Parakstīšana un ratifikācija

Šo Protokolu var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju; tas jāratificē reizē ar Konvenciju vai pēc tās ratificēšanas. Tas stāsies spēkā pēc tam, kad tiks iesniegti desmit ratifikācijas raksti. Attiecībā uz jebkuru pievienojušos valsti, kas to ratificēs vēlāk, Protokols stāsies spēkā tai dienā, kad tiks iesniegts šīs valsts ratifikācijas raksts.

Ratifikācijas raksti tiek iesniegti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš visām dalībvalstīm paziņos ratificējušo valstu nosaukumus.

Parakstīts Parīzē, 1952. gada 20. martā, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas ikvienai šo Protokolu parakstījušai valstij.

CILVĒKTIESĪBU UN PAMATBRĪVĪBU AIZSARDZĪBAS KONVENCIJAS
CETURTAIS PROTOKOLS,

KAS NODROŠINA NOTEIKTAS TIESĪBAS UN BRĪVĪBAS,
KURAS NAV IEKĻAUTAS KONVENCIJĀ UN TĀS PIRMAJĀ PROTOKOLĀ

Šo Protokolu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstu Valdības,

Apņemoties veikt pasākumus, lai nodrošinātu kopīgu noteiktu to tiesību un brīvību īstenošanu, kas nav vēl iekļautas 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk saukta "Konvencija") I sadaļā un šīs Konvencijas 1952. gada 20. martā Parīzē parakstītā Pirmā Protokola 1. - 3. pantos,

Vienojās par sekojošo:

1. pants - Aizliegums ieslodzīt parādu dēļ

Nevienam cilvēkam nedrīkst atņemt brīvību tikai par viņa nespēju pildīt līgumsaistības.

2. pants. Pārvietošanās brīvība

1. Ikvienam cilvēkam, kurš likumīgi atrodas kādas valsts teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu šajā teritorijā.

2. Ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi atstāt jebkuru valsti, ieskaitot savu valsti.

3. Šo tiesību izmantošanai nedrīkst noteikt nekādus ierobežojumus, izņemot tos, ko nosaka likums un kas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešami valsts un sabiedriskās drošības interesēs, lai uzturētu sabiedrisko kārtību, nepieļautu noziegumus, aizsargātu veselību un tikumību vai lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības.

4. Tiesības, kas noteiktas 1. punktā, zināmās jomās var tikt pakļautas ierobežojumiem, kurus nosaka likums un kuri ir noteikti sabiedrības interesēs demokrātiskā sabiedrībā.

3. pants - Pilsoņu izraidīšanas aizliegums

1. Nevienu cilvēku nedrīkst izraidīt nedz individuāli, nedz kolektīvi no tās valsts teritorijas, kuras pilsonis viņš ir.

2. Nevienam cilvēkam nedrīkst liegt tiesības ieceļot tās valsts teritorijā, kuras pilsonis viņš ir.

4. pants - Ārvalstnieku kolektīvas izraidīšanas aizliegums

Kolektīva ārvalstnieku izraidīšana ir aizliegta.

5. pants - Teritoriālā piemērošana

1. Parakstot vai ratificējot šo Protokolu, vai jebkurā laikā pēc tam ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse var nosūtīt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram paziņojumu, kurā norāda, cik lielā mērā šī Protokola nosacījumi attiecas uz tām paziņojumā nosauktajām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām Puse ir atbildīga.

2. Ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse, kas ir nosūtījusi iepriekšējā punktā minēto paziņojumu, var jebkurā laikā nosūtīt nākošos paziņojumus par izmaiņām iepriekšējo paziņojumu nosacījumos vai par to, ka tiek izbeigta šī Protokola nosacījumu attiecināšana uz kādu no tās teritorijām.

3. Saskaņā ar šo pantu izdarītais paziņojums tiks uzskatīts par izdarītu saskaņā ar Konvencijas 56. panta 1. punktu.

4. Jebkuras valsts teritorija, uz kuru šis Protokols attiecas saskaņā ar tā ratifikāciju vai akceptēšanu, un ikviena teritorija, uz kuru šis Protokols attiecas saskaņā ar attiecīgās valsts paziņojumu, kas izdarīts saskaņā ar šo pantu, ir uzskatāmas par atsevišķām teritorijām 2. un 3. pantā minētā valsts teritorijas jēdziena sakarā.

5. Ikviena Valsts, kas ir nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 1. vai 2. punktu, jebkurā laikā pēc tam var izdarīt paziņojumu par vienu vai vairākām teritorijām, uz kurām attiecas paziņojums, kā tā atzīst Tiesas kompetenci saņemt iesniegumus no indivīdiem, nevalstiskajām organizācijām vai indivīdu grupām saskaņā ar Konvencijas 34. panta nosacījumiem attiecībā uz visiem vai jebkuru no šī Protokola 1. līdz 4. pantam.

6. pants - Saistība ar Konvenciju

Augsto Līgumslēdzēju Pušu starpā šī Protokola 1.-5. panta nosacījumi tiks uzskatīti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacījumiem attiecīgi esot spēkā.

7. pants - Parakstīšana un ratifikācija

1. Šo Protokolu var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju; tas tiks ratificēts reizē ar Konvenciju vai pēc tās ratificēšanas. Tas stāsies spēkā pēc tam, kad tiks iesniegti desmit ratifikācijas raksti. Attiecībā uz jebkuru pievienojušos valsti, kas to ratificēs vēlāk, Protokols stāsies spēkā tai dienā, kad tiks iesniegts šīs valsts ratifikācijas raksts.

2. Ratifikācijas raksti tiek nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš visām dalībvalstīm paziņos ratificējušo valstu nosaukumus.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.

Parakstīts Strasbūrā, 1963. gada 16. septembrī, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas ikvienai šo Protokolu parakstījušai valstij.

CILVĒKTIESĪBU UN PAMATBRĪVĪBU AIZSARDZĪBAS KONVENCIJAS
SESTAIS PROTOKOLS,

KAS ATTIECAS UZ NĀVESSODA ATCELŠANU

Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas šo 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk saukta "Konvencija") Protokolu,

Ņemot vērā, ka notikumu attīstība vairākās Eiropas Padomes dalībvalstīs atspoguļo vispārēju tendenci atcelt nāvessodu,

Vienojās par sekojošo:

1. pants - Nāvessoda atcelšana

Nāvessods tiks atcelts. Nevienam cilvēkam nedrīkst piespriest šo sodu vai to izpildīt.

2. pants - Nāvessods kara laikā

Valstis var paredzēt savos likumos nāvessodu par noziegumiem, kas izdarīti kara laikā vai kara draudu apstākļos; šis sods tiek piemērots vienīgi likumā paredzētajos gadījumos un saskaņā ar tā nosacījumiem. Valstis informēs Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru par attiecīgajiem šī likuma nosacījumiem.

3. pants - Aizliegums izdarīt atkāpes

Nekādas atkāpes no šī Protokola nosacījumiem saskaņā ar Konvencijas 15. pantu nav pieļaujamas.

4. pants - Aizliegums izdarīt atrunas

Nekādas atrunas saskaņā ar Konvencijas 57. pantu attiecībā uz šī Protokola nosacījumiem nav pieļaujamas.

5. pants - Teritoriālā piemērošana

1. Parakstot vai iesniedzot ratifikācijas rakstu, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokumentu, ikviena valsts var norādīt teritoriju vai teritorijas, uz kurām attiecas šis Protokols.

2. Pēc tam ikviena valsts, nosūtot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, var paplašināt šī Protokola darbību uz jebkuru citu teritoriju, kas norādīta minētajā paziņojumā. Attiecībā uz šo teritoriju Protokols stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kas seko datumam, kurā Ģenerālsekretārs ir saņēmis minēto paziņojumu.

3. Jebkuru paziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar diviem iepriekšējiem punktiem, var atsaukt attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas norādīta šajā paziņojumā, nosūtot Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kas seko datumam, kurā Ģenerālsekretārs ir saņēmis minēto paziņojumu.

6. pants - Saistība ar Konvenciju

Augsto Līgumslēdzēju Pušu starpā šī Protokola 1.-5. panta nosacījumi tiks uzskatīti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacījumiem attiecīgi esot spēkā.

7. pants - Parakstīšana un ratifikācija

Šo Protokolu var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju. Protokols ir pakļauts ratificēšanai, akceptēšanai vai apstiprināšanai. Eiropas Padomes dalībvalsts nevar ratificēt, akceptēt vai apstiprināt šo Protokolu, ja tā nav vienlaicīgi vai agrāk ratificējusi Konvenciju. Ratifikācijas raksti, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokumenti tiek nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

8. pants - Stāšanās spēkā

1. Šis Protokols stāsies spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko datumam, kurā piecas Eiropas Padomes dalībvalstis ir atzinušas šo Protokolu par saistošu saskaņā ar 7. panta nosacījumiem.

2. Attiecībā uz jebkuru dalībvalsti, kura vēlāk atzīst šo Protokolu par saistošu, tas stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko datumam, kurā tika nodots glabāšanā ratifikācijas raksts, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokuments.

9. pants - Depozitārija funkcijas

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņos Padomes dalībvalstīm par:

a jebkuru parakstu;

b ikviena ratifikācijas raksta, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokumenta nodošanu glabāšanā;

c ikvienu datumu, ar kuru šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar 5. un 8. pantu;

d jebkuru citu dokumentu, paziņojumu vai informāciju, kas attiecas uz šo Protokolu.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.

Parakstīts Strasbūrā, 1983. gada 28. aprīlī, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij.

CILVĒKTIESĪBU UN PAMATBRĪVĪBU AIZSARDZĪBAS KONVENCIJAS
SEPTĪTAIS PROTOKOLS

Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas šo Protokolu,

Apņemoties veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu noteiktu tiesību un brīvību kopīgu īstenošanu ar 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk saukta "Konvencija") palīdzību,

Vienojās par sekojošo:

1. pants - Procesuālās garantijas ārvalstnieku izraidīšanas gadījumā

1. Ārvalstnieku, kurš likumīgi uzturas kādas valsts teritorijā nedrīkst izraidīt no šīs valsts, izņemot gadījumus, kad tiek īstenots lēmums, kurš pieņemts saskaņā ar likumu, un viņam ir atļauts:

a uzrādīt iemeslus, kādēļ viņu nedrīkst izraidīt;

b pieprasīt savas lietas pārskatīšanu, un

c būt pārstāvētam šajā nolūkā kompetentā valsts iestādē vai pie attiecīgi pilnvarotas amatpersonas vai amatpersonām.

2. Ārvalstnieku var izraidīt pirms viņš izmanto savas tiesības, kas noteiktas šī panta 1. punkta a, b un c apakšpunktos, ja izraidīšana ir nepieciešama sabiedriskās kārtības nodrošināšanai vai tā notiek valsts drošības interesēs.

2. pants - Apelācijas tiesības krimināllietās

1. Ikvienam, kuru tiesa ir atzinusi par vainīgu noziegumā, ir tiesības uz vainas pierādījuma vai soda apmēra pārskatīšanu augstākā instancē. Šo tiesību izmantošanu, ieskaitot pamatu, nosaka likums.

2. Izņēmumi šo tiesību īstenošanā ir pieļaujami attiecībā uz viegla rakstura pārkāpumiem, kas noteikti likumā, vai attiecībā uz gadījumiem, kad attiecīgo personu pirmajā instancē ir notiesājusi augstākā tiesas instance vai šī persona ir notiesāta pēc attaisnojoša sprieduma pārsūdzēšanas.

3. pants - Kompensācija par nepamatotu notiesāšanu

Ja kāda persona ar galīgu spriedumu notiesāta par noziegumu un viņa pēc tam tiek attaisnota vai apžēlota, pamatojoties uz to, ka jauni pierādījumi vai jaunatklāti apstākļi neapstrīdami liecina par tiesas kļūdu, tad personai, kura šādas notiesāšanas rezultātā ir saņēmusi sodu, pienākas kompensācija atbilstoši attiecīgās valsts likumam vai praksei, ja vien netiek pierādīts, ka minētais nezināmais apstāklis nebija agrāk atklāts vienīgi vai daļēji šīs personas vainas dēļī.

4. pants - Tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam

1. Nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt krimināllietā tajā pašā valstī par noziegumu, par kuru viņš jau ir ticis attaisnots vai notiesāts ar galīgu spriedumu saskaņā ar šīs valsts likumu un soda izciešanas noteikumiem.

2. Iepriekšējā punkta nosacījumi nekavē atkārtotu lietas izskatīšanu saskaņā ar attiecīgās valsts likumu un soda izciešanas noteikumiem, ja ir jauni pierādījumi vai jaunatklāti apstākļi vai, ja iepriekšējā procesā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu.

3. Nevar būt atkāpes no šī panta saskaņā ar Konvencijas 15. pantu.

5. pants - Laulāto vienlīdzība

Laulātie ir vienlīdzīgi privāta rakstura tiesībās un pienākumos attiecībā uz laulību, tās laikā un pēc tās šķiršanas, gan savā starpā, gan attiecībās ar bērniem. Šis pants neattur valstis no tādu pasākumu veikšanas, kas nepieciešami, lai aizstāvētu bērnu intereses.

6. pants - Teritoriālā piemērošana

1. Ikviena valsts šī Protokola parakstīšanas laikā vai iesniedzot glabāšanā tā ratifikācijas rakstu, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokumentu var norādīt, uz kuru tās teritoriju vai teritorijām šis Protokols attiecas, un noteikt, cik lielā mērā tā atzīst šī Protokola piemērošanu šai teritorijai vai teritorijām.

2. Jebkurā laikā pēc tam ikviena valsts var Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētā paziņojumā paplašināt šī Protokola darbības sfēru uz jebkuru citu teritoriju, kas norādīta šajā paziņojumā. Attiecībā uz šo teritoriju Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko divu mēnešu termiņam, skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēma šo paziņojumu.

3. Jebkurš paziņojums, kas izdarīts saskaņā ar diviem iepriekšējiem punktiem, var tikt atsaukts vai grozīts attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas norādīta šajā paziņojumā, nosūtot Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums vai izmaiņas stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko divu mēnešu termiņam, skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēma šo paziņojumu.

4. Saskaņā ar šo pantu izdarītais paziņojums tiks uzskatīts par izdarītu saskaņā ar Konvencijas 56. panta 1. punktu.

5. Jebkuras valsts teritorija, uz kuru šis Protokols attiecas saskaņā ar tā ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, un ikviena teritorija, uz kuru šis Protokols attiecas saskaņā ar šī panta sakarā izdarīto attiecīgās valsts paziņojumu, var tikt uzskatītas par atsevišķām teritorijām 1. pantā minētā valsts teritorijas jēdziena sakarā.

6. Ikviena Valsts, kas izdarījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 1. vai 2. punktu, jebkurā laikā pēc tam var izdarīt paziņojumu par vienu vai vairākām teritorijām, uz kurām attiecas paziņojums, ka tā atzīst Tiesas kompetenci saņemt iesniegumus no indivīdiem, nevalstiskām organizācijām vai indivīdu grupām saskaņā ar Konvencijas 34. panta nosacījumiem attiecībā uz šī Protokola 1. līdz 5. pantiem.

7. pants - Saistība ar Konvenciju

Dalībvalstu starpā šī Protokola 1. - 6. panta nosacījumi tiks uzskatīti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacījumiem attiecīgi esot spēkā.

8. pants - Parakstīšana un ratifikācija

Šo Protokolu var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju. Protokols ir pakļauts ratificēšanai, akceptēšanai vai apstiprināšanai. Eiropas Padomes dalībvalsts nevar ratificēt, akceptēt vai apstiprināt šo Protokolu, ja tā nav vienlaicīgi vai agrāk ratificējusi Konvenciju. Ratifikācijas raksti, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokumenti tiek nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

9. pants - Spēkā stāšanās

1. Šis Protokols stāsies spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko divu mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā septiņas Eiropas Padomes dalībvalstis ir atzinušas šo Protokolu par saistošu saskaņā ar 8. panta nosacījumiem.

2. Attiecībā uz jebkuru dalībvalsti, kura vēlāk atzīst šo Protokolu par saistošu, tas stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko divu mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā tika nodots glabāšanā ratifikācijas raksts, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokuments.

10. pants - Depozitārija funkcijas

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņos visām Eiropas Padomes dalībvalstīm par:

a ikvienu parakstu;

b ikviena ratifikācijas raksta, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokumenta nodošanu glabāšanā;

c ikvienu datumu, ar kuru šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar 6. un 9. pantu;

d jebkuru citu dokumentu, paziņojumu vai informāciju, kas attiecas uz šo Protokolu.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.

Parakstīts Strasbūrā, 1984. gada 22. novembrī, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij.