ANO pakts par ekonomiskajām un sociālajam tiesībām (1966)

ANO pakts par ekonomiskajām un sociālajam tiesībām (1966)

E-pasts Drukāt PDF

Latvijā spēkā esošs no 14.07.1992 Publicēts: nav publicēts
STARPTAUTISKS ------------

konvencija

16.12.1966

Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām


Pieņemts ANO Ģenerālās Asamblejas XXI sesijā 1966.gada 16.decembrī.
Stājies spēkā 1976.gada 3.janvārī.

Šā pakta dalībvalstis,

ievērodamas, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos proklamētajiem principiem visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās pašcieņas un

viņu vienlīdzīgu un neatņemamu tiesību atzīšana ir brīvības, taisnīguma un vispārēja miera pamats, atzīdamas, ka šīs tiesības izriet no cilvēka personībai piemītošās pašcieņas, atzīdamas, ka saskaņā ar Vispārējo cilvēka tiesību deklarāciju

no bailēm un trūkuma brīvas cilvēka personības ideāls sasniedzams, vienīgi radot tādus apstākļus,

kuros katrs var izmantot savas ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, kā arī savas pilsoņa un politiskās tiesības,

ievērodamas, ka atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem valsts pienākums ir sekmēt cilvēka tiesību un brīvību vispārēju respektēšanu un ievērošanu,

ievērodamas, ka katram atsevišķam cilvēkam, kam ir pienākumi pret citiem cilvēkiem un kolektīvu, kura loceklis viņš ir, jācenšas panākt šajā paktā atzīto tiesību stimulēšanu un ievērošanu, vienojās par šādiem pantiem:

                                  I daļa
                                  1.pants

1. Visām tautām ir pašnoteikšanās tiesības. Pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību.

2. Visas tautas savu mērķu sasniegšanai var brīvi rīkoties ar savām dabas bagātībām un resursiem, nepārkāpjot nekādas saistības, kas izriet no starptautiskās ekonomiskās sadarbības, kura balstās uz savstarpēja izdevīguma principu, un no starptautiskajām tiesībām. Nevienai tautai nekādā gadījumā nedrīkst atņemt tai piederošos eksistences līdzekļus.

3. Visām šī pakta dalībvalstīm, arī tām, kas ir atbildīgas par nepastāvīgo un aizbilstamo teritoriju pārvaldīšanu, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem jāsekmē pašnoteikšanās tiesību realizēšana un jācienī šīs tiesības.

                                  II daļa
                                  2.pants

1. Ikviena šā pakta dalībvalsts apņemas individuāli un starptautiskās palīdzības un sadarbības veidā, piemēram, sadarbojoties ekonomikas un tehnikas jomā, maksimālajos esošo resursu ietvaros veikt pasākumus, lai pakāpeniski nodrošinātu šajā paktā atzīto tiesību pilnīgu realizēšanu ar visām attiecīgajām metodēm, tai skaitā arī piemērojot likumdošanu.

2. Šā pakta dalībvalstis apņemas garantēt, lai šajā paktā proklamētās tiesības tiktu realizētas bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.

3. Jaunattīstības valstis, pienācīgi ievērodamas cilvēka tiesības un savas tautsaimniecības stāvokli, var noteikt, ciktāl tās garantē šajā paktā atzītās ekonomiskās tiesības personām, kas nav to pilsoņi.

                                  3.pants

Šā pakta dalībvalstis apņemas nodrošināt vīriešiem un sievietēm vienlīdzīgas tiesības izmantot visas šajā paktā paredzētās ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības.

                                  4.pants

Šā pakta dalībvalstis atzīst, ka tiesību izmantošanā, kuras tā vai cita valsts nodrošina saskaņā ar šo paktu, minētā valsts var noteikt vienīgi likumā paredzētos šo tiesību ierobežojumus un tikai tiktāl, ciktāl tas atbilst minēto tiesību raksturam, un vienīgi lai sekmētu vispārēju labklājību demokrātiskā sabiedrībā.

                                  5.pants

1. Nevienu šā pakta noteikumu nedrīkst interpretēt tādējādi, lai kādai valstij, kādai grupai vai kādai personai būtu tiesības jebkādā veidā darboties vai izdarīt jebkādas darbības, kuru mērķis ir likvidēt šajā paktā atzītās tiesības vai brīvības, vai ierobežot tās lielākā mērā, nekā paredzēts šajā paktā.

2. Nav pieļaujama kādā valstī saskaņā ar likumu, konvencijām, noteikumiem vai paražām atzīto vai esošo jebkuru cilvēka pamattiesību ierobežošana vai samazināšana, aizbildinoties ar to, ka minētās tiesības šajā paktā nav atzītas vai ka tās atzītas mazākā apjomā.

                                 III daļa
                                  6.pants

1. Šā pakta dalībvalstis atzīst tiesības uz darbu, kuras ietver katra cilvēka tiesības uz to, lai viņam būtu iespēja pelnīt sev iztiku ar darbu, ko viņš brīvi izvēlas vai izpilda brīvprātīgi, un veiks attiecīgos pasākumus šo tiesību garantēšanai.

2. Pasākumos, kas šā pakta dalībvalstīm jāveic minēto tiesību pilnīgai realizēšanai, ietilpst arodapmācības un sagatavošanas programmas, kā arī veidi un metodes, lai panāktu nemitīgu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību un pilnīgu produktīvu nodarbinātību apstākļos, kas garantē cilvēka politiskās un ekonomiskās pamatbrīvības.

                                  7.pants

Šā pakta dalībvalstis atzīst katra tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, ieskaitot arī:

a) atlīdzību, kas nodrošina visiem strādājošiem vismaz:

i) taisnīgu darba algu un vienādu atlīdzību par līdzvērtīgu darbu bez jebkādas atšķirības, turklāt sievietēm jāgarantē darba apstākļi, kas nebūtu sliktāki par vīriešu darba apstākļiem, ar vienādu maksu par vienādu darbu;

ii) apmierinošu eksistenci viņiem pašiem un viņu ģimenēm saskaņā ar šā pakta noteikumiem;

b) drošības un higiēnas prasībām atbilstošus darba apstākļus;

c) visiem vienādu iespēju izvirzīties darbā, pamatojoties vienīgi uz darba stāžu un kvalifikāciju;

d) atpūtu, brīvo laiku un darba laika saprātīgu ierobežošanu, periodisku apmaksātu atvaļinājumu, kā arī atlīdzību par svētku dienām.

                                  8.pants

1. Šā pakta dalībvalstis apņemas garantēt:

a) katra cilvēka tiesības dibināt arodbiedrības savu ekonomisko un sociālo interešu realizēšanai un aizsardzībai un iestāties tajās pēc paša izvēles, ievērojot vienīgi attiecīgās organizācijas noteikumus. Minētās tiesības var izmantot bez jebkādiem ierobežojumiem, atskaitot tos, kas paredzēti likumā un kas demokrātiskā sabiedrībā nepieciešami valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēs vai citu juridisku vai fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzībai;

b) arodbiedrību tiesības izveidot nacionālās federācijas vai konfederācijas un federāciju un konfederāciju tiesības dibināt starptautiskas profesionālas organizācijas vai pievienoties tām;

c) arodbiedrību tiesības netraucēti funkcionēt bez jebkādiem ierobežojumiem, atskaitot tos, kas paredzēti likumā un kas demokrātiskā sabiedrībā nepieciešami valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēs vai citu juridisku vai fizisku personu un brīvību aizsardzībai;

d) streikošanas tiesības, ja tās tiek realizētas saskaņā ar katras valsts likumiem.

2. Šā panta noteikumi netraucē paredzēt likumīgus ierobežojumus minēti tiesību izmantošanā personām, kas ir valsts bruņoto spēku, policijas vai administrācijas sastāvā.

3. Šā panta noteikumi nedod tiesības valstīm, kas piedalās 1948.gada Starptautiskās darba organizācijas konvencijā par asociāciju brīvību un organizēšanās tiesību aizsardzību, pieņemt likumdošanas aktus, neievērojot minētajā konvencijā paredzētās garantijas, vai piemērot likumu, neievērojot šīs garantijas.

                                  9.pants

Šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības uz sociālo nodrošināšanu, ieskaitot sociālo apdrošināšanu.

                                 10.pants

Šā pakta dalībvalstis atzīst, ka:

1. Ģimenei, kas ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, jānodrošina iespējami plašāka aizsardzība un palīdzība, it sevišķi tās dibināšanas posmā un kamēr tās pienākums ir gādāt par nepatstāvīgiem bērniem un viņu audzināšanu. Laulība jāslēdz ar personu, kas stājas laulībā, brīvu piekrišanu.

2. Īpaša aizsardzība jānodrošina mātēm nepieciešamajā periodā pirms un pēc dzemdībām. Šajā periodā strādājošām mātēm piešķirams apmaksāts atvaļinājums vai atvaļinājums ar pietiekamu sociālās nodrošināšanas pabalstu izmaksu.

3. Īpaši aizsardzības un palīdzības pasākumi jāveic attiecībā uz visiem bērniem un pusaudžiem bez jebkādas diskriminācijas pēc ģimenes izcelšanās pazīmes vai citas pazīmes. Bērni un pusaudži jāpasargā no ekonomiskās un sociālās ekspluatācijas. Par viņu darba izmantošanu sfērā, kas kaitīga viņu tikumībai un veselībai vai apdraud dzīvību, vai var traucēt viņu normālu attīstību, likumā jāparedz sods. Turklāt valstīm jānoteic vecums, par kuru jaunāku bērnu algota darba izmantošana aizliegta, un likums paredz sodu par šādu izmantošanu.

                                 11.pants

1. Šā pakta dalībvalstis atzīst katra tiesības uz to, lai viņam un viņa ģimenei būtu pietiekams dzīves līmenis, tas ir, nepieciešamais uzturs, apģērbs un mājoklis, un tiesības nemitīgi uzlabot dzīves apstākļus. Dalībvalstis veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo tiesību realizēšanu, atzīstot, ka šai ziņā svarīga nozīme ir brīvprātīgai starptautiskajai sadarbībai.

2. Šā pakta dalībvalstīm, atzīstot katra cilvēka pamattiesību neciest badu, jāveic nepieciešamie pasākumi individuāli un starptautiskās sadarbības veidā, īstenojot konkrētas programmas, lai:

a) uzlabotu pārtikas produktu ražošanas, glabāšanas un sadales metodes, plaši izmantojot zinātniskās un tehniskās zināšanas, popularizējot zināšanas par uztura principiem un pilnveidojot agrārās sistēmas vai izdarot to reformu tādējādi, lai visefektīvāk apgūtu un izmantotu dabas resursus; un

b) nodrošinātu pasaules pārtikas krājumu taisnīgu sadali atbilstoši vajadzībām, ievērojot tiklab pārtikas produktus importējošo, kā arī tos eksportējošo valstu problēmas.

                                 12.pants

1. Šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības sasniegt visaugstāko fiziskās un psihiskās veselības līmeni.

2. Pasākumos, kas šā pakta dalībvalstīm jāveic minēto tiesību pilnīgai realizēšanai, ietilpst pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu:

a) nedzīvu dzimušo skaita un bērnu mirstības samazināšanos un bērna veselīgu attīstību;

b) visu ārējās higiēnas un rūpniecības darba higiēnas un rūpniecības darba higiēnas aspektu uzlabošanos;

c) epidēmisko un endēmisko slimību, arodslimību un citu slimību profilaksi un ārstēšanu un to apkarošanu;

d) apstākļu radīšanu, kas nodrošinātu visiem medicīnisko palīdzību un medicīnisko kopšanu slimības gadījumā.

                                 13.pants

1. Šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības uz izglītību. Tās vienojas, izglītības mērķim jābūt pilnīgai cilvēka personības un tā cieņas apziņas attīstībai un tai jāveicina cilvēka tiesību un pamatbrīvību respektēšana. Tā tālāk vienojas, ka izglītībai jādod visiem iespēja būt pilnvērtīgiem brīvas sabiedrības dalībniekiem, jāsekmē visu nāciju un visu rasu, etnisko un reliģisko grupu savstarpēja saprašanās, iecietība un draudzība un jāveicina Apvienoto Nāciju Organizācijas darbs miera uzturēšanā.

2. Šā pakta dalībvalstis atzīst, ka minēto tiesību pilnīgai realizēšanai:

a) jāpanāk, lai pamatskolas izglītība būtu visiem obligāta un bezmaksas;

b) veicot visus nepieciešamos pasākumus un tai skaitā pakāpeniski ieviešot bezmaksas izglītību, jāpanāk, lai augstākā izglītība, arī vidējā arodizglītība, būtu atklāta un visiem pieejama;

c) veicot visus nepieciešamos pasākumus un tai skaitā pakāpeniski ieviešot bezmaksas izglītību, jāpanāk, lai augstākā izglītība būtu visiem vienādi pieejama, ievērojot katra spējas;

d) pēc iespējas jāsekmē vai jāintensificē elementārā izglītība tiem, kam nav pamatskolas izglītības vai kas nav beiguši pilnu pamatskolas izglītības kursu;

c) aktīvi jāattīsta visu pakāpju skolu tīkls, jānoteic apmierinoša stipendiju sistēma un pastāvīgi jāuzlabo pasniedzēju materiālie apstākļi.

3. Šā pakta dalībvalstis apņemas cienīt vecāku un attiecīgos gadījumos likumīgo aizbildņu brīvību izvēlēties saviem bērniem ne vien valsts varas orgānu dibinātās skolas, bet arī citas skolas, kas atbilst tam izglītības prasību minimumam, kādu var noteikt vai apstiprināt valsts, un brīvību nodrošināt savu bērnu reliģisko un tikumisko audzināšanu saskaņā ar savu pārliecību.

4. Nevienu šā panta daļu nedrīkst interpretēt tādējādi, lai mazinātu atsevišķu personu un iestāžu brīvību dibināt mācību iestādes un vadīt tās, konsekventi ievērojot šā panta 1.punktā minētos principus un prasības, lai šādās mācību iestādēs saņemamā izglītība atbilstu tam prasību minimumam, ko var noteikt valsts.

                                 14.pants

Ikviena šā pakta dalībvalsts, kas līdz brīdim, kad tā kļuvusi par pakta dalībnieci, nav varējusi ieviest savas metropoles teritorijā vai citās tās jurisdikcijā esošajās teritorijās obligātu bezmaksas pamatskolas izglītību, apņemas divu gadu laikā izstrādāt un pieņemt detalizētu pasākumu plānu, lai pakāpeniski realizētu - attiecīgā laika posmā, kas jānorāda šajā plānā, - vispārējās obligātās bezmaksas izglītības principu.

                                 15.pants

1. Šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības:

a) piedalīties kultūras dzīvē;

b) izmantot zinātnes progresa rezultātus un to praktiskas pielietošanas augļus;

c) baudīt morālo un materiālo interešu aizsardzību, kas saistītas ar jebkuriem zinātniskajiem, literārajiem vai mākslas darbiem, kuru autors ir šis cilvēks.

2. Pasākumos, kas šā pakta dalībvalstīm jāveic minēto tiesību pilnīgai realizēšanai, ietilpst zinātnes un kultūras sasniegumu aizsardzībai, attīstībai un izplatīšanai nepieciešamie pasākumi.

3. Šā pakta dalībvalstis apņemas cienīt brīvību, kas neapšaubāmi nepieciešama zinātniskajiem pētījumiem un radošajai darbībai.

4. Šā pakta dalībvalstis atzīst, ka ir lietderīgi sekmēt un attīstīt starptautiskos kontaktus un sadarbību zinātnes un kultūras jomā.

                                  IV daļa
                                 16.pants

1. Šā pakta dalībvalstis saskaņā ar šo pakta daļu apņemas sniegt ziņojumus par to veicamajiem pasākumiem un progresu, kas gūts, cenšoties panākt šajā paktā atzīto tiesību ievērošanu.

2. a) Visi ziņojumi tiek iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš nosūta to eksemplārus izskatīt Ekonomiskajai un sociālajai padomei saskaņā ar šā pakta noteikumiem;

b) Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta specializētajām iestādēm šā pakta dalībvalstu, kuras ir arī šo specializēto iestāžu locekles, ziņojumu eksemplārus vai jebkādas attiecīgas ziņojumu daļas, ja šie ziņojumi vai to daļas saistītas ar jebkuriem jautājumiem, kas ir minēto iestāžu kompetencē saskaņā ar to konstitucionālajiem aktiem.

                                 17.pants

1. Šā pakta dalībvalstis sniedz savus ziņojumus par posmiem saskaņā ar programmu, kas jānoteic Ekonomiskajai un sociālajai padomei viena gada laikā pēc šā pakta stāšanās spēkā, konsultējoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām specializētajām iestādēm.

2. Ziņojumos var norādīt faktorus un grūtības, kas ietekmē šajā paktā paredzēto pienākumu izpildi.

3. Ja attiecīgās ziņas kāda šā pakta dalībvalsts agrāk jau sniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijai vai kādai specializētajai iestādei, tad nav nepieciešams atkārtot šīs ziņas un vienīgi precīzi jānorāda, ka ziņas tādējādi ir sniegtas.

                                 18.pants

Pildot savus pienākumus saskaņā ar ANO Statūtiem cilvēka tiesību un pamatbrīvību sfērā, Ekonomiskā un sociālā padome var vienoties ar specializētajām iestādēm, lai šīs iestādes tai sniegtu ziņojumus par progresu, kas gūts, cenšoties panākt ar minēto iestāžu darbību saistīto šā pakta noteikumu ievērošanu. Šajos ziņojumos var izsmeļoši raksturot iestāžu kompetento orgānu pieņemtos lēmumus un rekomendācijas šādai realizēšanai.

                                 19.pants

Ekonomiskā un sociālā padome var nodot Cilvēku tiesību komisijai izskatīšanai un vispārīgu rekomendāciju došanai vai attiecīgajos gadījumos zināšanai ziņojumus cilvēka tiesību jautājumos, ko valstis sniedz saskaņā ar 16. un 17.pantu, un ziņojumus cilvēka tiesību jautājumos, ko specializētās iestādes sniedz saskaņā ar 18.pantu.

                                 20.pants

Ieinteresētās šā pakta dalībvalstis un specializētas iestādes var iesniegt Ekonomiskajai un sociālajai padomei piezīmes par jebkuru vispārīgo rekomendāciju saskaņā ar 19.pantu vai par norādi uz šādu vispārīgo rekomendāciju jebkurā Cilvēka tiesību komisijas ziņojumā vai jebkurā dokumentā, uz ko tur ir norāde.

                                 21.pants

Ekonomiskā un sociālā padome var laiku pa laikam sniegt Ģenerālajai Asamblejai ziņojumus par vispārīga rakstura rekomendācijām un to ziņu īsu izklāstu, kas tiek saņemtas no šā pakta dalībvalstīm un no specializētajām iestādēm par šajā paktā atzīto tiesību vispārējas ievērošanas nodrošināšanai veiktajiem pasākumiem un šajā jomā gūtajiem rezultātiem.

                                 22.pants

Ekonomiskā un sociālā padome var pievērst citu Apvienoto Nāciju Organizācijas orgānu, to palīgorgānu un ar tehniskās palīdzības sniegšanu nodarbināto specializēto iestāžu uzmanību jebkādiem jautājumiem, kas rodas sakarā ar šajā pakta daļā minētajiem ziņojumiem un ko ikviens no šiem orgāniem var izmantot, savas kompetences ietvaros pieņemot lēmumus par starptautisko pasākumu lietderīgumu, kuri varētu sekmēt šā pakta pakāpenisku efektīvu īstenošanu.