VI NACIONĀLĀ ATTĪSTĪBAS PLĀNA ĪSTENOŠANA UN UZRAUDZĪBA
LR Saeima, apstiprinot konceptuālo dokumentu „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”, iezīmējusi valsts attīstības ilgtermiņa mērķi - pakāpeniski 20 -30 gadu laikā nodrošināt būtisku cilvēka dzīves kvalitātes pieaugumu. Nacionālais attīstības plāns - galvenais valsts vidēja termiņa plānošanas dokuments - ir sabiedrības un politiķu vienošanās par valsts attīstības galvenajiem virzieniem un svarīgākajiem uzdevumiem, kas jāveic tuvākajos gados, lai tuvotos šim mērķim.
NAP koncentrē politiķu, ierēdņu un visas sabiedrības uzmanību uz vienotu mērķi, galvenajiem rīcības virzieniem un risināmajiem uzdevumiem. Plāna īstenošanai būtiska ir sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem un citu valsts izaugsmi veicinošu pasākumu, programmu un aktivitāšu izstrādi, savstarpējo sabalansētību un ieviešanu.
Lai īstenotu NAP ir jānodrošina:
- saskaņota rīcība;
- finanšu līdzekļu koncentrācija;
- efektīvs atbalsta instrumentu pielietojums;
- sabiedrības līdzdalība un informētība;
- ieviešanas procesa uzraudzība;
- elastīgums plāna īstenošanas gaitā (mācīties no pieredzes).
NAP ietverto nozaru un reģionālās attīstības prioritāšu īstenošana tiek finansēta no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, piesaistot privāto finanšu kapitālu, kā arī ar Eiropas Savienības politiku instrumentu starpniecību.
Katrai no iesaistītajām pusēm, ar to saprotot tiklab valdību un valsts pārvaldes institūcijas, kā arī pašvaldības un reģionu padomes, nevalstiskās organizācijas, privāto sektoru, savas atbildības un iespēju robežās nepieciešams paredzēt konkrētus pasākumus NAP īstenošanai.
LR Ministru Kabinets ir atbildīgs par NAP īstenošanu, nodrošinot politikas plānošanas dokumentu atbilstību NAP, saskaņojot darbības un nosakot atbildīgos.
Lai nodrošinātu attīstības prognozēšanas un pētījumu funkciju, tiek veidota augsti profesionāla pētniecības bāze, kur veiktie pētījumi nostiprina valsts un nozaru attīstības plānošanas kapacitāti, spēju analizēt un prognozēt attīstību teritoriju un nozaru griezumā, sniedz makroekonomisko analīzi. Pētniecības institūcijas darba rezultāti pilda „sabiedriskas preces” funkciju.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija koordinē un uzrauga NAP ieviešanu, nosprausto uzdevumu izpildes gaitu. Ministrija regulāri informē Ministru Kabinetu par NAP īstenošanu, kā arī nodrošina plašu sabiedrības informēšanu un iesaisti NAP īstenošanas procesā.
Valsts Kanceleja un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošina ministriju un sekretariātu izstrādāto nozaru/sektoru stratēģiju un programmu atbilstību izvirzītajiem valsts attīstības ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķiem un sasaisti ar reģionu un pašvaldību plānošanas dokumentiem, sekmējot valsts iestāžu decentralizāciju, pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un sadarbību ar reģioniem.
Reģionu padomes un pašvaldības ir galvenais attīstības virzītājspēks pilsētās un laukos. Ar valsts un privātā sektora atbalstu tās veicina izaugsmi un uzņēmējdarbību, izglītības, mājokļu, sabiedrisko, transporta un citu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, rosina savas teritorijas iedzīvotāju pilsonisko aktivitāti un dzīves kvalitātes uzlabošanos.
Sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas ir nozīmīga pilsoniskas sabiedrības sastāvdaļa un virzītājspēks. Aktīva pozīcija un līdzatbildīga iesaistīšanās problēmu risināšanā, sociālā dialoga uzturēšanu un dalība vietējās aktivitātēs ir tikai daži aspekti, kas raksturo šo partneru īpašo nozīmi NAP īstenošanā un plašākas sabiedrības iesaistīšanā.
Uzņēmēji un zinātnieki aicināti aktīvi atbalstīt valsts stratēģiskā mērķa sasniegšanai izvirzītos uzdevumus, meklēt radošus risinājumus ne tikai inovāciju, jaunu tehnoloģiju un konkurētspējīgu produktu ieviešanā, bet arī praktiskā sadarbībā ar visu līmeņu izglītības iestādēm un pašvaldībām.
Katrs cilvēks ar savu radošumu, atvērtību un pozitīvu attieksmi pret valsts nākotni var dot nozīmīgu ieguldījumu savas un savas ģimenes labklājības celšanā.
Sekmīgai NAP īstenošanai nepieciešamie priekšnosacījumi ir:
- valdības stingrs atbalsts NAP īstenošanai, t.sk. budžeta plānošanas jomā;
- vietējo un reģionālo pašvaldību rīcībspēja un pieaugoša loma savas teritorijas attīstības plānošanā;
- iedzīvotāju aktivitāte un līdzdalība, kā arī valsts un pašvaldību atbalsts vietējām iniciatīvām un līderiem;
- nevalstisko organizāciju darbība, lai sekmētu plašāku komunikāciju starp valsti un sabiedrību;
- teritoriju sociāli-ekonomiskās attīstības un telpisko plānojumu izvirzīto mērķu un izvēlēto līdzekļu sabalansētība nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī.
PIELIKUMI
Terminu skaidrojums
atjaunojamie dabas resursi - dabas resursi, kuri atjaunojas dabisko procesu gaitā vai kurus var
atjaunot vai papildināt cilvēka darbības rezultātā.
attīstība – sabiedrībai labvēlīgs dabas vides, kultūrvides, sociālās vides un saimnieciskās darbības virzības process.
ārvalstu investīcijas – investīcijas, kuras valstī iegulda nerezidenti. Ārvalstu investīcijas, kas tiek veiktas ar mērķi, lai nodrošinātu ilgstošu ieinteresētību un uzņēmuma pārvaldes efektīvu kontroli, sauc par ārvalstu tiešajām investīcijām.
bezdarba līmenis – bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā, procentos.
bezdarbnieks – persona, kas ir spējīga un vēlas strādāt par darba tirgū dominējošo darba algu, bet nespēj atrast darbu.
bioloģiskā daudzveidība – dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tās ir; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām.
biznesa inkubators – struktūra, kas atbalsta un veicina jebkuras uzņēmējdarbības formas darbību jebkurā tautsaimniecības nozarē. Tā darbības pamatfunkcija ir veicināt jaunu firmu izveidošanos, nodrošinot tās “inkubācijas periodā”, parasti 3-5 gadus, ar telpām, infrastruktūras pakalpojumiem un konsultācijām uzņēmējdarbības pamatjautājumos.
cilvēkkapitāls (cilvēciskais kapitāls) – cilvēku spējas ražīgai ekonomiski aktīvai darbībai, viņu zināšanas, prasme un pieredze. Investīcijas cilvēciskajā kapitālā ir veselības aprūpe, izglītība, profesionālā sagatavotība un citas aktivitātes, kas padara cilvēkus ekonomiski daudz ražīgākus.
cilvēku resursi – cilvēku spēju kvantitāte un kvalitāte, kas pieejama, lai ražotu preces un sniegtu pakalpojumus. Cilvēku muskuļu spēks un prāta spējas.
dabas resursi - dabas daļas, to skaitā zeme, augsne, zemes dzīles, gaiss, ūdens, flora un fauna, kurām ir ekonomiska, sociāla vai kultūras vērtība. Izšķir atjaunojamos un neatjaunojamos dabas resursus.
degradētās teritorijas – pamestas apbūves teritorijas vai saimnieciskās darbības rezultātā piesārņotas vietas, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku veselību un drošību, kā arī ainavu, kultūras un dabas mantojumu.
diaspora – kādas tautas, etniskas vai reliģiskas grupas daļa, kas dzīvo ārpus zemes, kurā tā izcēlusies.
dzimumu līdztiesība – vīriešu un sieviešu loma sabiedrības attīstībā tiek atzīta par līdzvērtīgu, viņiem tiek piešķirtas vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējas. Dzimumu līdztiesība nozīmē nodrošināt abiem dzimumiem vienlīdzīgas tiesības un iespējas.
dzīves līmenis - cilvēku materiālās labklājības līmenis, ko nosaka viņu ienākumu lielums vai arī dažādu preču un pakalpojumu vienību patēriņa daudzums (piemēram, vieglo automobiļu skaits uz 1000 iedzīvotāju, televizoru skaits uz vienu iedzīvotāju).
dzīvojamais fonds – māja, dzīvoklis, viena vai vairāku istabu un palīgtelpu kopums (piem., koridori, priekšnami) kapitālā celtnē dzīvošanai visu gadu, neņemot vērā, vai dotajā brīdī tās ir apdzīvotas vai nav apdzīvotas. Dzīvojamo fondu lieto kā vispārinātu statistikas vai citas uzskaites lielumu.
Eiropas Savienība - reģionāla starptautiska organizācija, ko veido 25 Eiropas valstis. 1992. gadā to izveidoja uz Eiropas Ekonomiskās Kopienas bāzes, kurai sākums tika ielikts 1957. gadā ar mērķi veicināt ekonomisko integrāciju starp dalībvalstīm.
ekodizains – vides aspektu integrācija ražojuma dizainā ar mērķi uzlabot produktu ekoloģiskos raksturlielumus visā tā aprites ciklā.
ekonomikas izaugsme – tautsaimniecībā saražoto preču un pakalpojumu pieaugums. To parasti mēra ar reālā IKP pieaugumu.
ekonomiski aktīvie iedzīvotāji – nodarbinātie un nestrādājošie iedzīvotāji, kuri aktīvi meklē darbu. Ietver gan civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, gan arī personas, kas dien armijā.
elektroniskā pārvalde (e – pārvalde) – sabiedrisko pakalpojumu sniegšana un valsts pārvaldes realizēšana, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sniegtās iespējas.
elektroniskie pakalpojumi (e - pakalpojumi) – informācijas sabiedrības pakalpojumi, kuri tiek sniegti attālināti, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
e-veselība – nozīmē mūsdienīgu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu ar veselības aprūpi saistītos procesos ar mērķi nodrošināt iedzīvotāju, pacientu, veselības aprūpes speciālistu, veselības aprūpes sniedzēju, kā arī veselības politikas izstrādātāju vajadzības.
formālā izglītība - sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts vai starptautiski atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments.
fundamentālās zinātnes – pēta, analizē un izskaidro vispārīgās likumsakarības dabā un sabiedrībā neatkarīgi no to praktiskā lietojuma. Tai īstermiņā parasti nav komerciāla pielietojuma, taču tā sekmē Latvijas zinātnieku konkurenci pasaules zinātnes telpā, paaugstina augstākās izglītības kvalitāti valstī, un, līdz ar to arī iespējas piesaistīt finanses zinātniskajai izpētei.
globalizācija – sabiedrības un pasaules tautsaimniecības izmaiņas, kas rodas būtiski pieaugošās starptautiskās ekonomiskās sadarbības un kultūru sajaukšanās dēļ.
iekšzemes kopprodukts (IKP) – kalendārā gada laikā valsts teritorijā saražoto gala produktu un pakalpojumu tirgus vērtība. ((Aprēķina trejādi: 1) summējot kopā visus gūtos ienākumus tautsaimniecībā - darba algu, procentu maksājumus, peļņu un renti; 2) summējot kopā visu veidu izdevumus - patēriņu, investīcijas, valdības izdevumus un tīro eksportu (ieņēmumi no eksporta mīnus izdevumi par importu); 3) summējot tautsaimniecības nozaru pievienoto vērtību plus produktu nodokļi mīnus subsīdijas.)
ilgtspējīga attīstība – sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Informācijas sabiedrība – cilvēces ilgtspējīgas attīstības process, kuru veicina augošā zināšanu pārvaldība, kurā sabiedrība veidojās un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopiena un kurā zināšanu ekonomika visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa pieaugumu.
informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) - tehnoloģijas, kas nodrošina ātru informācijas iegūšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu.
infrastruktūra – tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, kuru veido transporta, sakaru, enerģētikas, ūdenssaimniecības un citu tīklu un objektu sistēmas, kā arī mājokļi un izglītības, veselības aizsardzības, kultūras, sporta un citi iedzīvotāju aprūpes objekti un to izkārtojums kādā teritorijā.
inovācija (inovatīvā darbība) – inovācija - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.
inovatīva attīstība – sabiedrības labvēlīgas virzības process, kurā plaši izmanto jaunas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas; arī sabiedrības atsaucība jaunradei ideju, tehnoloģiju vai citās jomās.
intelektuālais īpašums – īpašums, kas ietver autortiesības, izgudrojumus, jaunas tehnoloģijas un produktus un pieder kādam subjektam, uzņēmumam.
investīcijas – indivīdu, uzņēmumu vai valdību izdevumi ar mērķi palielināt savu kapitālu. No individuālo ekonomisko subjektu viedokļa par investīcijām tiek uzskatīta arī īpašuma tiesību iegāde uz jau eksistējošu kapitālu. Taču no valsts viedokļa kopumā par investīcijām tiek uzskatīti ieguldījumi tikai jauna kapitāla veidošanā. Investīcijas ir ekonomikas izaugsmes nepieciešams nosacījums.
kapacitāte – jauda, spēja uzkrāties, spēja darboties, šai darbā.
kompetences centrs - kooperējoties vienam vai vairākiem uzņēmumiem un augstskolu vai pielietojamo pētniecisko institūtu laboratorijām, radīts nacionāli un/vai starptautiski konkurētspējīgs centrs, kura pētījumi kalpo jaunu pieprasītu zināšanu un komercializējamu intelektuālu vērtību radīšanai.
kultūra - šī jēdziena visplašākajā nozīmē ir visu to īpašo garīgo, materiālo, intelektuālo un emocionālo īpašību kopums, kas piemīt kādai sabiedrībai vai sociālai grupai, un līdzās mākslai un literatūrai ietver sevī arī dzīves un līdzāspastāvēšanas veidus, vērtību sistēmas, tradīcijas un uzskatus. Kultūras loma indivīda, sabiedrības un valsts izaugsmē izpaužas trejādi: gan kā dzīves un līdzāspastāvēšanas veids, kopienas identitātes stiprinātāja, gan kā attīstības instruments un resurss, gan arī kā vērtība pati par sevi, gan kā attīstības mērķis.
lietišķās zinātnes – risina problēmas, kas rodas fundamentālajos pētījumos iegūtās atziņas ieviešot praksē vai risinot jautājumus, kādus izvirzījusi prakse. Lietišķo zinātnisko pētījumu rezultātiem iespējama ātra komerciāla izmantošana.
monitorings – procesu novērošana.
monocentrisks - ar vienu centru; apdzīvojums, kurā dominē viens centrs.
multikulturāla sabiedrība – kur katra minoritāšu grupa ir sabiedrības neatņemama daļa un savstarpējās attiecības kopumā ir balstītas uz savstarpēju iecietību.
multimodāls – dažādu transporta veidu sasaiste vienotā transporta sistēmā.
mūžizglītība – jaunu zināšanu, arodu un prasmju apguve mūža garumā.
neatjaunojamie dabas resursi - dabas resursi, kuri neatjaunojas salīdzinoši īsā laika periodā vai neatjaunojas vispār, piemēram, ogles, kūdra, nafta utt.
neformālā izglītība – ārpus formālās izglītības īstenota vajadzībām atbilstoša izglītība, kas nodrošina jaunas zināšanas, prasmes un pieredzi.
nodarbinātības līmenis - nodarbināto īpatsvars darbspējas vecuma (no 15 līdz pensijas vecumam) iedzīvotāju kopskaitā
patents – dokuments, kas atzīst un apliecina, ka attiecīgā tehniskā ideja vai projekts ir izgudrojums vai rūpniecisks paraugs, norāda, kas to pirmais pieteicis (t. i., kam pieder prioritāte), kas ir tā autors un kam pieder ekskluzīvas tiesības uz izgudrojumu.
persona ar īpašām vajadzībām – persona, kura ir ieguvusi funkcionālos traucējumus, kļūstot par personu ar draudošu invaliditāti vai persona, kurai invaliditāte ir iestājusies.
pievienotā vērtība – vērtība, kas pievienota starppatēriņam (nopirktajām izejvielām, materiāliem, pusfabrikātiem) preču ražošanas vai pakalpojumu veikšanas laikā.
pilsoniskā sabiedrība – sabiedrības pašorganizēšanās sistēma, kas rodas un funkcionē ārpus valsts varas institūtiem, kaut gan ne vienmēr no tiem neatkarīgi.
policentrisks – ar daudziem centriem; apdzīvojums, kur pastāv vairāki līdzvērtīgi vai arī viens otru papildinoši centri.
pirmspensijas vecuma iedzīvotāji – personas, kurām līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi.
publiskā pārvalde, valsts pārvalde – valsts (centrālā), reģionālā un vietējā pārvaldes līmeņa institūciju kopums.
preventīvi pasākumi – pasākumi, lai novērstu potenciālas neatbilstības vai nevēlamas situācijas cēloni.
radošās industrijas – industrijas, kuru izcelsme balstās indivīda radošajā darbībā, prasmēs un talantā un kurām, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, ir potenciāls celt labklājību un radīt darba vietas. Tās aptver arhitektūru, reklāmu, mākslas un kultūras industrijas, dizainu (ieskaitot modi, grafisko dizainu un lietišķo mākslu), filmu, datorspēles un interaktīvās programmatūras, mūziku, jaunos medijus, izdevējdarbību, radio un televīziju u.c. Radošo industriju produktu ražošana ir sarežģīts process, kura ietvaros, sadarbojoties publiskajam, privātajam un nevalstiskajam sektoram, mijiedarbojas idejas radīšana, īstenošana un publiskošana.
reģions – pēc ģeogrāfiskām, ekonomiskām, politiskām, kulturālām vai citām pazīmēm nodalītas teritorijas vienība.
revitalizācija – sena apbūves kompleksa (teritorijas) funkcionāla aktivizācija, pielāgojot to jaunai sabiedriskai funkcijai.
plānošanas reģions – Latvijā teritoriāla vienība, kuru, savstarpēji vienojoties, izveido vietējās pašvaldības reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai.
rekonstrukcija – esoša apbūves kompleksa pārbūve, tajā pastāvošas vai jaunas funkcijas vajadzībām.
sabiedrības integrācija – indivīdu un grupu sadarbība un saprašanās kopīgas valsts ietvaros. Integrācijas mērķis ir veidot demokrātisku, saliedētu pilsonisku sabiedrību, kas balstās uz kopīgām pamatvērtībām.
sanācija - piesārņotas vietas attīrīšana un atveseļošana vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai.
sēklas jeb palaišanas kapitāls – piešķirtais finansējums, lai izpētītu, novērtētu un izstrādātu sākotnējo biznesa ideju. Sēklas kapitāls ir riska finansējums tā agrākajā etapā, parasti tas ir nozīmīgs tehnoloģiski intensīvajiem projektiem, lai ļautu uzņēmējam izveidot, izpētīt un pilnveidot sākotnējos produktu prototipus, kas vēlāk veidos nākamās uzņēmējdarbības pamatu.
sinerģija – radošā enerģija, kas rodas iedarbojoties vairākām iesaistītajām pusēm, piem. idejas, risinājumi, iedvesma.
sociālais dialogs ir sadarbības un konsultāciju mehānisms starp valsti, darba devējiem un darbiniekiem, lai saskaņotu savstarpējās intereses ekonomikas un sociālas politikas jautājumos. Sociālais dialogs notiek nacionālā (divpusēji un trīspusēji), reģionu, nozaru un uzņēmumu līmenī.
sociālā atstumtība – indivīdu vai cilvēku grupu nespēja iekļauties sabiedrībā nabadzības, nepietiekamas izglītības, bezdarba, diskriminācijas vai citu apstākļu dēļ.
sociāla iekļaušana - process, kura mērķis ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām nodrošināt iespējas, pakalpojumus un resursus, kuri nepieciešami, lai pilnvērtīgi piedalītos sabiedrības ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, kā arī lielākas līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā un pieejamību personas pamattiesībām.
sociālās atstumtības riska grupas - cilvēku grupas, kurām ir liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt dažādus pakalpojumus un preces, kuras ir būtiski nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
sociālie partneri ir darba devēju un darbinieku organizācijas un to apvienības, kas iesaistās sociālā dialogā un slēdz vienošanos.
tehnoloģiju (zināšanu) pārnese – noteiktas tehnoloģijas (zināšanas, ražošanas prasmes, tehnoloģija) pārnese citam tās izmantotājam. Vienā valstī radītas tehnoloģijas pielietošana citā valstī ar mērķi radīt jaunus produktus, procesus vai pakalpojumus.
tehnoloģiskais parks (zinātnes un tehnoloģiju parks) – cilvēkresursu, zināšanu un infrastruktūras komplekss, kur radīti labvēlīgi apstākļi augstākās izglītības, pētnieciskā darba un zinātņietilpīgas produkcijas ražošanas savstarpēji papildinošai attīstībai. Ietilpst zinātniski pētnieciskās iestādes, universitātes vai to institūti, viens vai vairāki tehnoloģiskie centri, biznesa inkubatori vai industriālā zona un atbilstoši darbības virzienam specializēti konsultāciju biroji vai centri. Pamatuzdevums - nodrošināt zinātnes iestrāžu komercializāciju, veidojot saikni starp pētnieciskajām laboratorijām un tehnoloģisku produkciju ražojošiem uzņēmumiem.
urbanizācija – iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās pilsētās, pilsētu apjoma un skaita pieaugums, pilsētnieciska dzīvesveida izplatīšanās.
zināšanu ekonomika – ekonomika, kuras attīstība balstās uz cilvēku zināšanu/ intelektuālā
potenciāla izmantošanu.
zināšanu sabiedrība – sabiedrība, kur ekonomisko procesu virza informācija un zināšanas. Tās attīstību noteic piekļuve informācijai un prasme to pārvaldīt, savlaicīga un pakāpeniska investīciju plūsmas pārorientēšana uz nemateriālām vērtībām – sabiedrības sociālo kapitālu, izprotot tā būtisko lomu ekonomisko procesu apritē.
zināšanu nesējs – ikviens cilvēks, kas pakāpeniski uzkrājis zināšanas un izveidojis savu zināšanu potenciālu.
zināšanu potenciāls – zināšanas, kuras netiek izmantotas, bet kuras ir uzkrātas.
zināšanu sabiedrība – sabiedrība, kuras pamatvērtība ir zināšanas.
zinātnes komercializācija – pētnieciskajos institūtos radīto vērtību finansiāla atdeve; šai darbā: līdzeklis, ar kuru universitāšu un pētniecisko institūtu radītās jaunās intelektuālās vērtības pārvērst komerciālos ieguvumos. Nozīmē pētījumu rezultātu nodošanu ražošanas uzņēmumiem uz savstarpējas vienošanās pamata un par noteiktu atlīdzību.
zemes transformācija - lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārveidošana par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi.
Saīsinājumi
CSP – Centrālā Statistikas pārvalde
ES - Eiropas Savienība
IKT – informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
IKP – Iekšzemes kopprodukts
LR – Latvijas Republika
MVU – mazie un vidējie uzņēmumi
MK – Ministru Kabinets
NAP – Nacionālais attīstības plāns
NATO – Ziemeļatlantijas līguma organizācija
NVO – Nevalstiskās organizācijas
PPP – Publiskā un privātā partnerība
TEN– Transeiropas transporta tīkls
Reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis