LR 11. Saeimas Ārlietu komisijas
priekšsēdētājam Ojāram Ērikam Kalniņam

20.01.2012. Nr. 2

Par likuma projektu 72/Lp11 „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”

 

2011. gada 16. novembrī Ārlietu komisija no jauna nodeva skatīšanai 11. Saeimā likuma projektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”. (Harta pieņemta 1996. gadā).

Vēršam Jūsu uzmanību, ka 11. Saeimā iesniegtais likuma projekts paredz neratificēt būtiskas cilvēka tiesības:

tiesības uz taisnīgu atlīdzību par darbu, invalīdu tiesības uz sociālo integrāciju, vecu cilvēku tiesības uz sociālo aizsardzību, strādājošo tiesības uz sociālo drošību, bērnu un jauniešu tiesības uz bezmaksas pamatskolas un vidusskolas izglītību, un citas sociālās tiesības.

Bez diskusijām 11. Saeima pieņēma 2011. gada 16. novembrī likuma projektu 1. lasījumā, un noteica priekšlikumu iesniegšanai termiņu –  2012. gada 20. janvāris. Diemžēl, tas nav bijis piemērotākais laiks referenduma kaislību gaisotnē. Sabiedrībā par šiem nozīmīgajiem dokumentiem un sociālo politiku valstī diskusija nav bijusi. Tāpēc mēs aicinām pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – lai diskusijās var iesaistīties nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības, un arī ikviens iedzīvotājs.

Latvija ir dziļā krīzē, iedzīvotāji masveidā bēg no Latvijas, kura veidojas par Zimbabves kopiju. Mūsuprāt, vienīgais, kas tagad var mobilizēt iedzīvotājus Latvijas atjaunotnei, un kas var mudināt emigrējušos atgriezties Latvijā, ir – pasludināt valstī godīgus un taisnīgus sociālos principus, sniegt ilglaicīgu sociālās drošības perspektīvu !

Līdz šim ir dominējis Ministru kabinetā un Saeimā uzskats, ka nedrīkstot būt latviešiem tādas pat tiesības, kādas ir citiem eiropiešiem, jo Latvija esot pārāk nabadzīga, lai varētu atļauties taisnīgus principus savā zemē.

Taisnīgi principi un likumi nav atkarīgi no naudas daudzuma valstī, tie ir atkarīgi no attieksmes. Turklāt, ES noteikumi nemaz neprasa piemēroties Luksemburgas vai citu Centrāleiropas valstu dzīves līmenim, bet gan nosaka proporcijas pret dalībvalsts pašas līmeni – tātad, Latvijas vidējo algu, nacionālo kopproduktu.

Latvijas Sociālo reformu biedrība ierosina:

1. Likumprojektā 72/Lp11 „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”

1.1. nosaukumā un tekstā vārdus „Pārskatītā Eiropas Sociālā harta” nomainīt uz vārdiem  „Pārstrādātā Eiropas Sociālā harta” (atbilstoši Eiropas Komisijas tulkojumam);

1.2. likuma projekta 2. pantā papildināt ratificējamo Hartas pantu uzskaitījumu ar  tekstu – ka Latvijas Republika uzskata sev par saistošiem arī Hartas 4., 7., 12., 15., 17. (otro punktu- jauniešu tiesības uz izglītību), 18., 19., 23., 27., 30. un 31. pantus.

Saprotam, ka ikvienas normas ieviešana prasa organizatoriski-finansiālus ieguldījumus. Ja kādas normas nav iespējami ieviest dzīvē šogad, tad ratificēt var tās ar atrunu, norādot ieviešanas termiņu – trīs, pieci, desmit gadi ...

Biedrības uzskatā, Saeimā iesniegtie ratifikācijas likuma projekti ir gatavoti pavirši, nesaskaņojot tos ar citiem dokumentiem. Nav sniegti finanšu aprēķini.

Ratifikācijas likumprojektus gatavoja A.Kalvīša un I.Godmaņa vadītās valdības, un bez izmaiņām un korekcijām virza V.Dombrovska vadītā valdība.

Taču piecos gados ir notikušas nozīmīgas izmaiņas.

2009. gada 1. decembrī Latvijas teritorijā ir stājies spēkā Lisabonas līgums un tā pielikumi. Daudzas normas dažādos līgumos, kuras Latvija savulaik netika ratificējusi, tagad jau ir stājušās spēkā Latvijas teritorijā. Latvija vairs nedrīkst izvairīties no Hartā paredzēto pamattiesību atzīšanas saviem iedzīvotājiem.

Valdībai būtu bijis jāpievieno likumprojektiem tabula – kuras Hartas normas pēdējos gados jau ir iekļautas citos dokumentos.

Ir klajas likumprojekta autoru paviršības kļūdas.

Ir aizmirsts ratifikācijas likumprojektā iekļaut Hartas 4. pantu [taisnīga samaksa par darbu], kaut gan šādas tiesības jau paredz Latvijas Darba likuma 7. panta 1. daļa, un arī Satversmes 107. pantā ir norma par darba samaksu.

Ir aizmirsts iekļaut projektā Hartas 17. panta 2. punktu par bērnu un jauniešu izglītību – kaut gan Satversmes 112. pants jau paredz tiesības uz bezmaksas vidējo izglītību.

Līdzīgi var izrādīties - ka vairums citu ratificēt neparedzēto Hartas tiesību jau ir ierakstītas citos likumos vai ir iekļautas Lisabonas līguma pielikumos.

Piecus gadus – 2007., 2008., 2009., 2010., 2011. – dažādi ierēdņi un konsultanti ir darbojušies (saņēmuši algu), gatavojot Saeimai likumprojektu 72/Lp11 (10.Saeimā - 65/Lp10).

Ja likumprojektu autoriem nav bijis nodoma pakāpeniski svītrot no Latvijas Satversmes jau esošās cilvēka tiesības, tad šādas kļūdas ir steidzami jālabo.

Pieminētas kļūdas norāda, ka likuma projekts būtu skatāms ar īpašu rūpību. It sevišķi tādēļ, ka nav paredzēts 3. lasījums.

Iepriekšējā, 10. Saeimā Ārlietu komisija jau tika pievienojusies mūsu viedoklim, ka likuma projekts ir sagatavots pavirši.

Ja esam ES dalībvalsts, tas uzliek pienākumu pastāvīgi atcerēties, ka Eiropas kopējās vērtības ir: miera saglabāšana, sociālais taisnīgums, vienlīdzība, solidaritāte, brīvības un demokrātijas veicināšana un cilvēktiesību ievērošana.

Lūdzam Ārlietu komisiju atbalstīt mūsu priekšlikumus. Vienlaikus lūdzam Jūs ierosināt Saeimai pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2. lasījumam šim projektam.

Pielikumā:  izvilkums no Hartas (tie panti, kurus nav paredzēts ratificēt).

 

Biedrības vārdā -
valdes priekšsēdētājs                                                                                                Ivars Redisons

 

Skatīt pielikumu: Eiropas Sociālā harta 1996 paredzēts neratificēt