Latvijā eksistē sekojoši pabalstu veidi:
Valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti (sociāli apdrošinātām personām):
1) slimības pabalsts;
2) maternitātes pabalsts;
3) paternitātes pabalsts;
4) vecāku pabalsts;
5) apbedīšanas pabalsts (sociāli apdrošinātas personas nāves gadījumā);
6) vienreizējs pabalsts darbspēju zaudējuma gadījumā (kas var aizstāt atlīdzību par darbspēju nepārejošu zaudējumu 10 līdz 24 procentu robežās);
7) bezdarbnieka pabalsts.
Regulāri izmaksājamie valsts sociālie pabalsti[1]:
1) ģimenes valsts pabalsts;
2) bērna kopšanas pabalsts;
3) pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu;
4) atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu;
5) atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu;
6) pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās;
7) valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts;
8) atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi;
9) bērna invalīda kopšanas pabalsts;
10) pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana.
Vienreiz izmaksājamie valsts sociālie pabalsti:
1) bērna piedzimšanas pabalsts;
2) apbedīšanas pabalsts;
3) atlīdzība par adopciju.
Papildu minētajam, atsevišķos likumos un Ministru kabineta noteikumos ir paredzēti citi pabalsti un atbalsta maksājumi: pabalsts Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībniekiem, pabalsts invalīdiem kopš bērnības, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, valsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniem.
Pašvaldības sociālie pabalsti. Rīgas domes noteikumos Nr. 84 paredzēti 9 veidi:
1. pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) nodrošināšanai;
2. pabalsts veselības aprūpei;
3. pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai;
4. pabalsts mācību līdzekļu iegādei;
5. pabalsts sakarā ar dzīvesvietas maiņu;
6. pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai;
7. vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā;
8. apbedīšanas pabalsts;
9. dzīvokļa pabalsts.
Bez ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas piešķir apbedīšanas pabalstu. Otrs pabalstu veids, kur ienākumu novērtējumu parasti neveic, ir pabalsts ārkārtas situācijā. Ienākumu novērtējuma vietā var veikt apstākļu un šo apstākļu ietekmes uz klienta iespējām nodrošināt pamatvajadzības vispārējs novērtējums.
Sociālās palīdzības pazīmes un definīcija.
Likums ir noteicis vienu sociālās palīdzības sniedzēju. Tas ir pašvaldības sociālais dienests. Sociālā palīdzība visos gadījumos raksturojas ar četrām pazīmēm:
1. tā vienmēr ir naudas vai materiāls pabalsts;
2. obligāts ir personas ienākumu un mantiskā stāvokļa novērtējums;
3. to piešķir pašvaldība;
4. pabalsta saņēmējam ir jāpilda likumā noteiktie līdzdarbības pienākumi.
Uzsverams ir sociālās palīdzības izteikti individuālais raksturs (vērtē individuālos apstākļus). Ar to sociālā palīdzība atšķiras no citu veidu pabalstiem, kas tiek izmaksāti personām tādēļ, ka tās pieder pie noteiktām iedzīvotāju grupām vai ir nonākušas likumā noteiktos apstākļos.
Latvijā eksistē daudzu pabalstu veidi. Ne katrs pabalsts ir sociālā palīdzība.
“Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums” sniedz sekojušu sociālās palīdzības definīciju: sociālā palīdzība – naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. (Likuma 1. panta 17. punkts).
Likumā “Par sociālo drošību” ir nosaukti 5 veidu līdzdarbības pienākumi:
- Ziņu sniegšana (26.pants).
- Personiskā ierašanās (27.pants).
- Pakļaušanās medicīniskajai izmeklēšanai (28.pants).
- Pakļaušanās ārstēšanai un atveseļošanās pasākumiem (29.pants).
- Iesaistīšanās nodarbinātību veicinošos pasākumos (30.pants).
[1] “Valsts sociālo pabalstu likums”. 3. pants //Latvijas Vēstnesis, Nr.168 (2743), 19.11.2002. [spēkā no 01.01.2003.] ar groz. 08.11.2007. likuma redakcijā //Latvijas Vēstnesis, Nr.190 (3766), 27.11.2007.
