Papildinātā (pārstrādātā) Eiropas Sociālā harta
Nav paredzēts ratificēt 2012. gadā sekojošus pantus:
4. Visiem strādājošajiem ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus sev un savām ģimenēm.
7. Bērniem un jauniešiem ir tiesības uz speciālu aizsardzību pret tādiem fiziskiem un morāliem kaitējumiem, kādiem tie pakļauti.
12. Visiem strādājošajiem un to apgādājamajiem ir tiesības uz sociālo drošību.
15. Invalīdiem ir tiesības uz neatkarību, sociālo integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē.
18. Ikvienas Līgumslēdzējas puses pilsoņiem ir tiesības uz apmaksātu nodarbošanos jebkuras citas Līgumslēdzējas puses teritorijā, pie vienlīdzīgiem nosacījumiem ar šīs citas Līgumslēdzējas puses pilsoņiem, ar ierobežojumiem, kas balstās uz pamatotiem ekonomiskiem vai sociāliem iemesliem.
19. Migrējošiem strādājošajiem, kas ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsoņi, un to ģimenēm ir tiesības uz aizsardzību un palīdzību jebkuras citas Līgumslēdzējas puses teritorijā.
23. Katram vecam cilvēkam ir tiesības uz sociālo aizsardzību.
27. Visiem strādājošajiem, kam ir ģimenes saistības un kas strādā vai vēlas strādāt, ir tiesības to darīt, nepakļaujoties diskriminācijai un izvairoties no konfliktiem, kas rastos viņu darba un ģimenes saistību dēļ.
30. Ikvienam ir tiesības uz aizsardzību pret nabadzību un sociālo nevienlīdzību.
31. Ikvienam ir tiesības uz dzīvesvietu.
Paredzēts ratificēt (ir iekļauts Saeimas 2012. gada likumprojektā):
1. Ikvienam ir tiesības nopelnīt sev iztiku ar brīvi izvēlētas nodarbošanās palīdzību.
2. Visiem strādājošajiem ir tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem.
3. Visiem strādājošajiem ir tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem.
4. -
5. Visiem strādājošajiem un darba devējiem ir tiesības uz biedrošanās brīvību nacionālās vai starptautiskās organizācijās, lai aizsargātu savas ekonomiskās un sociālās intereses.
6. Visiem strādājošajiem un darba devējiem ir tiesības slēgt kolektīvus līgumus.
7. -
8. Strādājošām sievietēm, kas ir grūtniecības stāvoklī, ir tiesības uz īpašu aizsardzību savā darbā.
9. Ikvienai personai ir tiesības izmantot attiecīgu arodorientācijas institūciju pakalpojumus, ar nolūku palīdzēt izvēlēties tās personiskajām iemaņām un interesēm atbilstošu nodarbošanos.
10. Ikvienai personai ir tiesības izmantot attiecīgu arodorientācijas institūciju apmācību.
11. Ikvienai personai ir tiesības izmantot jebkurus pasākumus, kas ļauj tai uzturēt iespējami augstāku veselības līmeni.
12. -
13. Ikvienai personai, kurai trūkst attiecīgu līdzekļu, ir tiesības uz sociālo un medicīnisko palīdzību.
14. Ikvienai personai ir tiesības izmantot sociālās labklājības dienestu pakalpojumus.
15. -
16. Ģimenei kā sabiedrības pamatvienībai ir tiesības uz attiecīgu sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību, lai nodrošinātu tās pilnvērtīgu attīstību.
17. Bērniem un jauniešiem ir tiesības uz attiecīgu sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību.
18. -
19. -
20. Visiem strādājošajiem ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi darba un nodarbinātības jautājumos bez diskriminācijas dzimuma dēļ.
21. Strādājot uzņēmumā strādājošajiem ir tiesības saņemt informāciju un konsultācijas.
22. Strādājot uzņēmumā Strādājošajiem ir tiesības piedalīties darba apstākļu un darba vides noteikšanā un uzlabošanā.
24. Visiem strādājošajiem ir tiesības uz aizsardzību darba saistību izbeigšanās gadījumos.
25. Visiem strādājošajiem ir tiesības uz savu tiesību aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā.
26. Visiem strādājošajiem ir tiesības būt cienītiem savā darbā.
28. Strādājošo saistību pārstāvjiem ir tiesības uz aizstāvību no pret viņiem vērstu kaitīgu darbību un saņemt atbilstošas iespējas veikt savas funkcijas.
29. Visiem strādājošajiem ir tiesības saņemt informāciju un konsultācijas par kolektīva štatu samazināšanu.
Normal 0 false false false LV X-NONE X-NONE MicrosoftInternetExplorer4
Ratifikācijai neieteikto Hartas pantu saturs
4. pants - Tiesības uz taisnīgu atalgojumu
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz taisnīgu atalgojumu izmantošanu, Līgumslēdzējas puses, apspriežoties ar darba devēju un strādājošo organizācijām, apņemas:
1. atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus;
2. atzīt strādājošo tiesības uz paaugstinātu atalgojumu par virsstundu darbu ar izņēmumiem atsevišķos gadījumos;
3. atzīt strādājošo vīriešu un sieviešu tiesības uz vienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgas vērtības darbu;
4. atzīt visu strādājošo tiesības uz pieņemamu termiņu, kurā tiek paziņots par darba attiecību izbeigšanu;
5. pieļaut atskaitījumus no darba algām tikai tajos apstākļos un tādā apjomā, ko nosaka nacionālie likumi vai noteikumi, vai kas ir noteikti kolektīvajos līgumos vai arbitrāžas lēmumos.
Šo tiesību nodrošināšana tiek veikta ar brīvi noslēgtu kolektīvo līgumu palīdzību saskaņā ar likumā fiksētu algu noteikšanas kārtību vai kādā citā veidā, kas atbilst apstākļiem attiecīgajā valstī.
7. pants - Bērnu un jauniešu tiesības uz aizsardzību
Lai nodrošinātu efektīvu bērnu un jauniešu tiesību uz aizsardzību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. noteikt, ka minimālais vecums pieņemšanai darbā ir 15 gadi, ar izņēmumiem attiecībā uz bērniem, kas tiek nodarbināti īpaši paredzētos vieglos darbos bez kaitējuma to veselībai, morālei vai izglītībai;
2. noteikt to, ka minimālais darbā pieņemšanas vecums ir 18 gadi tādās īpaši noteiktās profesijās, kas tiek uzskatītas par bīstamām vai veselībai kaitīgām;
3. noteikt to, ka personas, kas vēl ir pakļautas obligātajai izglītībai, netiek nodarbinātas tādos darbos, kas liegtu tiem pilnībā apgūt šo izglītību;
4. noteikt to, ka darba dienas ilgums personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, tiek ierobežots saskaņā ar to attīstības vajadzībām, it īpaši saskaņā ar to nepieciešamību pēc arodapmācības;
5. atzīt jauno strādnieku un mācekļu tiesības uz taisnīgu atalgojumu vai citu attiecīgu samaksu;
6. noteikt to, ka laiks, kuru jaunieši ar darba devēja piekrišanu parasto darba dienu laikā pavada arodapmācībās, tiek uzskatīts par daļu no darba dienas ilguma;
7. noteikt to, ka strādājošajiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ir tiesības uz ne mazāk kā četru nedēļu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu;
8. noteikt to, ka personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem netiek nodarbinātas nakts darbos, izņemot atsevišķās profesijās, kuras nosaka nacionālie likumi vai noteikumi;
9. noteikt to, ka personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem un kas tiek nodarbinātas nacionālajos likumos un noteikumos noteiktās profesijās, tiek pakļautas regulārām medicīniskām pārbaudēm;
10. nodrošināt speciālu aizsardzību pret fizisku un morālu kaitējumu, kam tiek pakļauti bērni un jaunieši, it īpaši pret tādu, kas tieši vai netieši ceļas no to darba.
12. pants - Tiesības uz sociālo drošību
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz sociālo drošību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. ieviest un uzturēt sociālās drošības sistēmu;
2. uzturēt sociālās drošības sistēmu apmierinošā līmenī, vismaz līdzīgu tam līmenim, kas nepieciešams, lai ratificētu Eiropas Sociālās Drošības kodeksu;
3. apņemties progresīvi paaugstināt sociālās sistēmas nodrošināšanu līdz augstākam līmenim;
4. noslēdzot attiecīgus divpusējus un daudzpusējus līgumus vai veikt citus pasākumus, saskaņā ar šajos līgumos minētajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu sekojošo:
(a) vienlīdzīgu attieksmi pret savas valsts pilsoņiem un citu Līgumslēdzēju pušu pilsoņiem attiecībā uz sociālās drošības tiesībām, ieskaitot no sociāliem normatīviem aktiem izrietošo materiālo atbalstu, neņemot vērā aizsargājamo personu pārvietošanos Līgumslēdzēju pušu teritorijā;
(b) sociālās drošības tiesību nodrošināšanu, saglabāšanu un turpināšanu ar tādiem līdzekļiem kā apdrošināšanas vai nodarbinātības periodu, kuri uzkrāti saskaņā ar katras Līgumslēdzējas puses normatīvo aktu, summēšana.
15. pants - Invalīdu un garīgi atpalikušo personu tiesības uz neatkarību, integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē
Lai nodrošinātu efektīvu invalīdu un garīgi atpalikušo personu, neatkarīgi no viņu vecuma un invaliditātes veida un izcelsmes, tiesību uz neatkarību, integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas, jo īpaši:
1. veikt nepieciešamās aktivitātes, lai nodrošinātu invalīdiem orientāciju, izglītību un arodapmācību, kur tas ir iespējams, vispārējās iekārtas ietvaros, un, kur tas nav iespējams, specializētās institūcijās, kā valsts, tā privātas;
2. veikt atbilstošus pasākumus, lai personas, kurām ir invaliditāte, darba devēji pieņemtu un paturētu darbā, strādājot parastajā darba vidē un piemērojot darba apstākļus invalīda vajadzībām, ja tas nav iespējams personu invaliditātes dēļ, tad pārveidojot un radot vienkāršāk veicamus darba veidus atkarībā no invaliditātes pakāpes. Dažos gadījumos šādiem pasākumiem var būt nepieciešams specializēts darba vietu aprīkojums.
3. lai nodrošinātu viņu pilnīgu integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē, galvenokārt veicot pasākumus, tai skaitā tehniskajā jomā, mērķtiecīgi pārvarot barjeras komunikācijas un kustību jomā, radot pieeju transportlīdzekļiem, dzīvesvietām, kultūras pasākumiem un nodarbēm brīvajā laikā.
18. pants - Tiesības uz apmaksātu nodarbošanos citu Līgumslēdzēju pušu teritorijā
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz apmaksātu nodarbošanos jebkuras citas Līgumslēdzējas puses teritorijā izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. piemērot pastāvošos normatīvos aktus liberālisma garā;
2. vienkāršot pastāvošās formalitātes un samazināt vai atcelt tiesas nodevas un citus maksājumus, kas jāveic strādājošajiem ārvalstniekiem vai to darba devējiem;
3. individuāli vai kolektīvi liberalizēt normatīvos aktus, kas regulē strādājošo ārvalstnieku nodarbināšanu;
un atzīt:
4. savu pilsoņu tiesības atstāt savu valsti, lai veiktu apmaksātu nodarbošanos citu Līgumslēdzēju pušu teritorijā.
19. pants – Migrējošo strādājošo un viņu ģimeņu tiesības uz aizsardzību un palīdzību
Lai nodrošinātu efektīvu migrējošo strādājošo un viņu ģimeņu tiesību uz aizsardzību un palīdzību izmantošanu jebkuras citas Līgumslēdzējas puses teritorijā, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. uzturēt vai pārliecināties, ka tiek uzturēti atbilstoši bezmaksas pakalpojumi, kurus šie strādājošie var saņemt kā palīdzību, it sevišķi, lai iegūtu precīzu informāciju, un veikt visus nepieciešamos pasākumus, ciktāl to pieļauj nacionālie likumi un noteikumu, lai cīnītos ar maldinošu propagandu attiecībā uz emigrāciju un imigrāciju;
2. savas jurisdikcijas ietvaros veikt attiecīgus pasākumus, lai atvieglotu šo strādājošo un viņu ģimenes locekļu aizbraukšanu, pārceļošanu un uzņemšanu, un savas jurisdikcijas ietvaros nodrošināt attiecīgus veselības aprūpes un medicīnas apkopes pakalpojumus un labus higiēniskos apstākļus pārceļošanas laikā;
3. kur nepieciešams, veicināt sabiedrisko un privāto sociālo dienestu sadarbību emigrācijas un imigrācijas valstīs;
4. ciktāl to regulē likumi vai noteikumi vai kontrolē valsts pārvaldes institūcijas, nodrošināt šiem strādājošajiem, kas legāli uzturas to teritorijās, tādu pašu apiešanos kā savas valsts pilsoņiem attiecībā uz sekojošiem jautājumiem:
(a) atalgojums un citi nodarbinātības un darba apstākļi;
(b) dalība arodbiedrībās un tiesības izmantot kolektīvo līgumu sniegtās iespējas;
(c) dzīvesvietas izvēle.
5. nodrošināt šiem strādājošajiem, kas legāli uzturas to teritorijā, tādu pašu apiešanos kā savas valsts pilsoņiem attiecībā uz darba nodokļiem, nodevām vai maksājumiem, kas veicami attiecībā uz nodarbinātajām personām;
6. ciktāl iespējams, veicināt ģimeņu atkalapvienošanos tiem strādājošajiem no ārvalstīm, kas ir saņēmuši uzturēšanās atļauju to teritorijā;
7. strādājošajiem, kas legāli uzturas to teritorijā, nodrošināt tādu pašu apiešanos kā savas valsts pilsoņiem attiecībā uz juridiskajām procedūrām jautājumos, kas minēti šajā pantā;
8. nodrošināt, lai strādājošie, kas legāli uzturas to teritorijā, netiek izraidīti, izņemot gadījumus, kad tie apdraud nacionālo drošību, rīkojas pretēji sabiedrības interesēm vai pārkāpj morāles normas;
9. likumu robežās atļaujot veikt šo strādājošo nopelnīto līdzekļu vai uzkrājumu pārvedumu tādā apjomā, kādā tie paši vēlas;
10. attiecināt ar šo pantu noteikto aizsardzību un palīdzību uz pašnodarbinātiem migrantiem, ciktāl šādi pasākumi ir piemērojami;
11. sekmēt un veicināt migrējošo strādājošo un viņu ģimenes locekļu apmācību imigrācijas valsts nacionālajā valodā, vai, ja tās ir vairākas, vienā no tām;
12. cik vien iespējams sekmēt un veicināt migrējošo strādājošo bērniem viņu dzimtās valodas apgūšanu.
23. pants - Vecu cilvēku tiesības uz sociālo aizsardzību
Lai nodrošinātu efektīvu vecu cilvēku tiesību uz sociālo aizsardzību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas, vai nu tieši, vai sadarbojoties ar valsts vai privātām organizācijām, piemērot un veicināt attiecīgus pasākumus, kas īpaši attiecas uz sekojošo:
- dodot veciem cilvēkiem iespēju, cik ilgi vien iespējams, palikt pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem ar sekojošo pasākumu palīdzību:
(a) pietiekošiem līdzekļiem, kas ļauj tiem atbilstoši dzīvot un aktīvi piedalīties sabiedriskajā, sociālajā un kultūras dzīvē;
(b) nodrošinājums ar informāciju par pakalpojumiem un iespējām, kas pieejamas veciem cilvēkiem un viņu iespējām tās izmantot;
- dodot tiesības veciem cilvēkiem brīvi izvēlēties savu dzīvesveidu un dzīvot neatkarīgu dzīvi savas ģimenes lokā, cik vien ilgi viņi to vēlas un spēj, ar sekojošu pasākumu palīdzību:
(a) nodrošinājums ar dzīvesvietu, kas atbilst viņu vajadzībām un veselības stāvoklim vai ar atbilstošām iespējām piemērot viņu dzīvesvietas;
(b) nepieciešamā veselības aprūpe un pakalpojumi viņu valstī;
- nodrošinot veciem cilvēkiem dzīvi institūcijās ar atbilstošu apgādi, tajā pašā laikā respektējot viņu privātumu, un dalību lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz dzīves apstākļiem institūcijā.
27. pants - Tiesības strādājošajiem ar ģimenes saistībām uz vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz vienlīdzīgām iespējām un attieksmi sievietēm un vīriešiem ar ģimenes saistībām un šādu un citu strādājošo starpā izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
1. veikt attiecīgus pasākumus:
(a) dodot iespēju strādājošajiem ar ģimenes saistībām sākt strādāt un saglabāt darbu, tāpat kā atgriezties darbā pēc prombūtnes, kas bijusi atkarīga no pienākumiem, tai skaitā pasākumiem arodapmācības un apmācības jomā;
(b) ņemot vērā viņu vajadzības attiecībā uz darba apstākļiem un sociālo drošību;
(c) attīstot un veicinot sabiedrisko un privāto dienestu, īpaši bērnu dienas aprūpes dienestu un citu bērnu aprūpes institūciju darbību;
2. nodrošināt iespēju vecākiem saņemt vai nu pēcdzemdību atvaļinājumu vai atvaļinājumu, lai rūpētos par bērnu, kura ilgums un apstākļi jānosaka ar nacionāliem tiesību aktiem, kolektīvajiem līgumiem vai praksi;
3. nodrošināt to, ka ģimenes saistības nav vērā ņemams iemesls, lai izbeigtu darba saistības.
30. pants - Tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas:
(a) veikt vispārējus un koordinētus pasākumus sistēmas ietvaros, lai personas un viņu ģimenes, kas dzīvo vai ir pakļautas riskam dzīvot trūkumā vai sociālās nevienlīdzības apstākļos, nodrošinātu galvenokārt ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru un sociālo un medicīnisko aprūpi;
(b) pārskatīt šos pasākumus, nepieciešamības gadījumā attiecīgi uzlabojot.
31. pants - Tiesības uz dzīvesvietu
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz dzīvesvietu izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas veikt sekojošus pasākumus:
1. nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus, lai iegūtu dzīvesvietu;
2. samazinot un veicinot bezpajumtnieku skaita samazināšanos, lai nodrošinātu pakāpenisku bezpajumtnieku izzušanu;
3. padarot dzīvesvietas maksu pieejamu tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu.
