VALSTS VESELĪBAS APDROŠINĀŠANAS KONCEPCIJA
I Ievads
Ar Ministru prezidenta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.418 izveidota darba grupa, lai izvērtētu iespēju Latvijā ieviest sistēmu, kas nodrošinātu noteiktu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kuri maksā vai par kuriem ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – nodokļu maksātājs), bet kas paredzētu, ka par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem būtu jānorēķinās pilnā apmērā darbspējīgā vecumā esošiem iedzīvotājiem, kuri nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, saglabājot iespēju saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un atsevišķas būtiskākās valsts apmaksātās programmas visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Darba grupas sastāvā bija pārstāvji no Valsts kancelejas, Valsts ieņēmumu dienesta, Veselības ministrijas, Latvijas Republikas Saeimas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kā arī Ministru prezidenta padomnieks veselības jautājumos.
II Situācijas apraksts
Šobrīd lielu daļu valsts un pašvaldību pakalpojumu saņem jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kuram ir personas kods neatkarīgi no tā, vai par šo personu tiek veiktas iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas.
Viens no visplašāk izplatītajiem un visbiežāk izmantotajiem šāda veida pakalpojumiem ir veselības aprūpes pakalpojums.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 5.punktu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētie valsts budžeta līdzekļi novirzāmi:
- samaksai par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – ne mazāk kā 32 % apmērā;
- samaksai par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – ne vairāk kā 60,6 % apmērā;
- samaksai par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu pakalpojumiem, tai skaitā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pakalpojumiem, – ne mazāk kā 6,4 % apmērā;
- samaksai par starpvalstu norēķiniem ar Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju – ne vairāk kā 1 %.
Veselības aprūpes budžets kopumā 2009.gadā sastāda 384 770 036 Ls (budžeta līdzekļu izdevumu sadalījums nozarē attēlots 1.grafikā). Jānorāda, ka pēc Finanšu ministrijas datiem, ieskaitot arī kompensējamo medikamentu apmaksu, kopējais veselības aprūpes budžets 2009.gadā sastādīja - 452 505 020 Ls. Ir būtiski norādīt, ka reālie izdevumi veselības aprūpei sastāda 85% no kopējiem izdevumiem veselības politikas jomā. Atlikušie 15% ir administratīvie, ES fondu un citi izdevumi, kuri tiek izlietoti šādās jomās:
- izglītības nodrošināšanai (gan augstākā izglītība, gan rezidentu apmācība);
- atsevišķu veselības aprūpes pasākumu finansēšanai (reto slimību medikamentozā ārstēšana, iedzīvotāju genoma datu bāzes izveide un uzturēšana, interešu izglītības nodrošināšana Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā);
- institucionālās pārvaldes nodrošināšanai (Veselības ministrijas, Veselības norēķinu centra, un Veselības inspekcijas darbības nodrošināšana);
- Krievijas Federācijas militāro pensionāru veselības aprūpes nodrošināšanai
- Veselības nozares reģistru uzturēšana u.c.
Savukārt veselības aprūpes budžets 2010.gadā sastādīs 366 762 893 Ls (budžeta līdzekļu izdevumu sadalījums nozarē attēlots 2.grafikā), savukārt kopā ar kompensējamo medikamentu apmaksu - 434 044 657. Reālie izdevumi veselības aprūpei sastādīs 90% no kopējiem izdevumiem veselības politikas jomā.
1.grafiks
2.grafiks
Lai aplūkotu dokumentā ievietotos grafikus un shēmas, lūdzu, ielādējiet visu dokumentu savā datorā, izmantojot šo saiti: Valsts veselības apdrošināšanas koncepcija
Attiecībā uz stacionārās veselības aprūpes budžeta izdevumiem, jānorāda, ka pēc Veselības ministrijas 2009.gada datiem 58% līdzekļu tiek izlietoti akūtās palīdzības sniegšanai, bet atlikušie 42% - plānveida palīdzībai (budžeta līdzekļu izdevumu sadalījums veselības aprūpē attēlots 3.grafikā).
3.grafiks
Par nodarbinātajām personām Latvijas Republikā šobrīd tiek maksāti divu veidu nodokļi:
- Iedzīvotāju ienākumu nodoklis – 23% apmērā (no 2010.gada 1.janvāra – 26% apmērā);
- Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas atkarībā no apdrošinātās personas statusa 25.24 – 33.09% apmērā
Kamēr iedzīvotāju valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek izmantotas dažādiem sociālās sfēras pakalpojumiem (pensijas, pabalsti utt.) (1.tabula), veselības aprūpe valstī tiek apmaksāta no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, un iedzīvotāju ienākumu nodoklis (turpmāk – IIN) ir viens no valsts pamatbudžetu veidojošajiem nodokļiem. Saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā fiziskas personas, kuras taksācijas gadā gūst ienākumus Latvijas Republikā. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais objekts ir iekšzemes nodokļu maksātāja taksācijas gada (mēneša) ienākums.
1.tabula
| Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi 2009. gadā (Ls) | |
| Kopā , tai skaitā, | 1 469 293 131 |
| Pensijas | 1 044 439 473 |
| Sociālās apdrošināšanas pabalsti | 402 825 450 |
| Citi (VSAA speciālais budžets, nodarbinātības aktīvie pasākumi, atlīdzības veselības un rehabilitācijas pasākumiem) | 22 028 208 |
Pēc Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta datiem iedzīvotāju ienākumu nodokli pēdējos gados nav maksājusi ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju (gan attaisnojošu, gan neattaisnojošu iemeslu dēļ):
- 2008.gadā – 37% darba spējīgā (18 – 62 gadi) vecumā esošo cilvēku;
- 2009.gadā – 43% darba spējīgā vecumā esošo cilvēku.
2009.gadā (dati uz 01.01.2009) Latvijā iedzīvotāju kopskaits ir 2 267 886, no kuriem darbspējīgā vecumā ir 1 414 337 cilvēku. Tādējādi ir iespējams secināt, ka no darbspējīgā vecumā esošajiem Latvijas iedzīvotājiem skaitliski kopumā ir 806 173 nodokļu maksātāju un 608 164 nodokļu nemaksātāju.
Protams, ir jānorāda, ka nodokļu nemaksātāju skaitā ir arī grupas, kuras nemaksā šo nodokli attaisnojošu iemeslu dēļ:
- nestrādājošie invalīdi – 56.3 tūkst ;
- reģistrētie bezdarbnieki – aptuveni 147.8 tūkst.;
- viens no vecākiem, kurš kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam – 21.6 tūkst.;
- apmēram 22 000 izglītojamie dienas apmācības vispārējās izglītības iestādēs, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un vecāki;
- vakara (maiņu) skolās apmēram 8400 izglītojamie, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un vecāki;
- 2008./2009.m.g. profesionālās izglītības iestādēs (gan IZM padotības, gan KM, gan pašvaldību, gan privātajās) izglītojamie – 21775 audzēkņi, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un vecāki.
- pilna laika klātiene studējošie (kopā ar privātajām augstskolām) - 72 661;
- ieslodzījumā esošās personas – 7061 (uz 2009.gada 1.decembri);
- nestrādājošie pensiju (priekšlaicīgās vecuma pensijas, izdienas pensijas un pensiju uz atvieglotiem noteikumiem) saņēmēji, kas jaunāki par 62 gadiem - 22,8 tūkst.;
Attiecīgi secināms, ka par „neattaisnotiem” nodokļu nemaksātājiem uzskatāmi aptuveni 227 767 iedzīvotāju.
Nepieciešams arī norādīt, ka liela daļa saimnieciskās darbības veicēju šobrīd neveic par sevi IIN iemaksas, savās ienākumu deklarācijās norādot, ka peļņa par saimnieciskās darbības veikšanu ir 0. Kopumā Latvijā ir 81 500 saimnieciskās darbības veicēju, no kuriem 2008.gadā ar pozitīvu rezultātu (peļņu) strādāja 24 800 (tādi, kas vispār veikuši iemaksas), bet 11 500 peļņa ir norādīta 0, jo visi ienākumi ir norādīti kā neapliekami, bet pārējie strādājuši ar zaudējumiem.
Tā kā veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt jebkurš Latvijas iedzīvotājs, neatkarīgi no nodokļu maksāšanas vai nemaksāšanas fakta, tad nodokļu maksātāji šobrīd ir spiesti maksāt par valsts pakalpojumiem veselības jomā arī tām personām, kuras nemaksā vai par kurām netiek maksāti nodokļi. Šāda situācija nav sociāli taisnīga un atbalsta nodokļu nemaksāšanu, nodokļu maksātājus nostādot neizdevīgākā situācijā, jo viņi ir spiesti apmaksāt arī citu saņemtos pakalpojumus.
Koncepcijas mērķis: izveidot tādu veselības aprūpes sistēmu, kas nodrošinātu noteiktu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sociāli mazaizsargāto sabiedrības grupu locekļiem, kā arī iedzīvotāju grupām, kas ir atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumiem pastāvošās sistēmas ietvaros un tiem iedzīvotājiem, par kuriem darba devējs ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli vai tie veic speciālas iemaksas īpašā kontā veselības jomas budžetam, vienlaikus paredzot pilnas maksas par medicīnas pakalpojumiem iekasēšanu no pārējiem iedzīvotājiem (neattaisnotajiem nodokļu nemaksātājiem).
III Piedāvātie risinājumu varianti
A variants
Koncepcijas A variants paredz esošās sistēmas saglabāšanu, kad, neatkarīgi no tā, vai indivīds maksā vai nemaksā iedzīvotāja ienākuma nodokli, visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem valsts vienādā apmērā savu iespēju robežās sedz veselības aprūpes izdevumus.
Saglabājot esošo sistēmu, jāņem vērā ekonomiskā situācija valstī un valsts ieņēmumu samazinājuma tendences, rēķinoties ar to, ka turpmāk valstij būs iespējams apmaksāt arvien mazāku pakalpojumu daudzumu arvien ierobežotākam pakalpojumu saņēmēju skaitam. Tādējādi pastāv risks, ka arī iedzīvotāji, kas godprātīgi maksā nodokļus, varēs saņemt tikai neatliekamos medicīnas pakalpojumus.
| A risinājuma variants | |
| Stiprās puses | Vājās puses |
| Nav papildus valsts budžeta līdzekļu izdevumu informācijas sistēmu (turpmāk – IS) veidošanai un sistēmas ieviešanai dzīvē, tās uzturēšanai un administrēšanai. | Saglabājas netaisnīga sistēma, ka veselības aprūpes pakalpojumus visiem valsts iedzīvotājiem apmaksā tikai daļa nodokļu maksātāju. |
| Netiek radīts papildus administratīvais slogs atsevišķām sabiedrības grupām. | Iedzīvotājiem trūkst motivācijas veikt normatīvajos aktos paredzētās nodokļu iemaksas valsts budžetā. |
| Veselības aprūpes pakalpojumi ir pieejami visām iedzīvotāju grupām par vienādu samaksu. | Netiek izmantota iespēja gūt papildus ieņēmumus valsts un veselības aprūpes un tās iestāžu budžetā. |
| Nav nepieciešamas izmaiņas iestāžu procedūrās un to funkcijās. | |
B variants
B varianta ieviešanas gadījumā par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem būtu jānorēķinās pilnā apmērā darbspējīgā vecumā esošiem iedzīvotājiem, par kuriem neattaisnoti netiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai netiek veiktas speciālas iemaksas kontā veselības budžetam, saglabājot iespēju saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un atsevišķas būtiskas valsts apmaksātas programmas visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no nodokļu maksāšanas fakta.
Veselības aprūpes pakalpojumi, kas tiks nodrošināti visiem valsts iedzīvotājiem bez izņēmuma (pamatpakalpojumi).
Arī pēc B risinājuma varianta īstenošanas visi valsts iedzīvotāji neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta saņems neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus un pakalpojumus, kuru nesniegšanas gadījumā tiktu apdraudēta konkrētās personas dzīvība vai apkārtējo personu veselība.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi nosakāmi atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” VI nodaļai.
Pakalpojumi, kuru nesniegšanas gadījumā tiktu apdraudēta konkrētās personas dzīvība vai apkārtējo personu veselība, nosakāmi, papildinot Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumus Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”. Pamatā tie būtu šādi: palīdzība grūtniecēm, onkoloģijas, tuberkulozes, bīstamu infekcijas slimību, psihiskas saslimšanas un cukura diabēta gadījumā, atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana – hroniskā hemodialīze, mākslīgā plaušu ventilācija, paliatīvā aprūpe, kā arī to kompensējamo medikamentu apmaksa, kuri tiek kompensēti 100% apmērā
Pārējie veselības aprūpes pakalpojumi atbilstoši iespējām, kuras sniedz piešķirtais veselības aprūpes finansējums, būtu nodrošināmi personām atbilstoši tālāk aprakstītajai sistēmai.
Atbilstoši B risinājuma variantam iedzīvotāji tiek iedalīti trīs grupās:
- Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji;
1.1. darba ņēmēji;
1.2. fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji;
1.3. fiziskās personas, kas saņem ienākumus no kapitāla, tajā skaitā no kapitāla pieauguma;
1.4. fiziskās personas, kas saņem ienākumus no augoša meža pārdošanas vai kokmateriālu pārdošanas;
1.5. fiziskās personas – patentmaksas maksātāji
- Attaisnotie iedzīvotāju ienākuma nodokļa nemaksātāji;
- Neattaisnotie iedzīvotāju ienākuma nodokļa nemaksātāji;
3.1. Personas, kuras ir veikušas speciālas iemaksas kontā veselības budžetam;
3.2. Personas, kuras nav veikušas speciālas iemaksas kontā veselības budžetam.
Ja fiziskā persona saņem ienākumu no kapitāla (procentiem), tad par procentu ienākuma izmaksas dienu likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē uzskata dienu, kad fiziskai personai rodas tiesības uz neierobežotu rīcību ar attiecīgo ienākumu saskaņā ar noslēgto līgumu vai likumu un attiecīgais ienākums kļūst pieejams personai tās norādītajā veidā un kārtībā.Ja fiziskā persona saņem ienākumu no kapitāla (dividendēm), tad par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu ienākuma izmaksas dienu likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē uzskata dienu, kad dividendes aprēķinātas.
Ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas ienākuma.
Paziņojumu par personai izmaksātajām summām (par ienākumu no kapitāla – dividendes, procenti un ienākumu no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas) Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz ienākumu izmaksātājs līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam. Informācija par tādiem procentu ienākumiem, kurus izmaksājusi fiziskā persona, kas nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, Valsts ieņēmumu dienestā būs pieejama pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas, t.i., ne ātrāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī.
Par ienākumu no kapitāla pieauguma, maksātājs (rezidents), kas gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, deklarāciju līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus. Maksātājs (rezidents), kas gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 500 latiem, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam”. Maksātājs iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no iepriekš minētās deklarācijas par ienākumu no kapitāla iesniegšanas dienas. Tātad par tiem maksātājiem, kuru ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 500 latiem, Valsts ieņēmumu dienestā būs informācija par ceturksnī gūto ienākumu, kas varētu būt arī taksācijas gada pēdējais ceturksnis.
Patentmaksas apmēru ir paredzēts veikt valsts budžetā, veicot ikmēneša iemaksas līdz tekošā mēneša piektajam datumam, vienu reizi ceturksnī veicot iemaksu līdz pirmā mēneša piektajam datumam, vai arī veicot vienu maksājumu par visu tekošo gadu līdz pirmā mēneša piektajam datumam. Tādējādi, par tiem maksātājiem, kas veiks patentmaksu vienu reizi ceturksnī, Valsts ieņēmumu dienestā būs informācija par ceturksni, kas varētu būt arī taksācijas gada pēdējais ceturksnis.
Attiecībā uz ienākumiem no kapitāla pieauguma un patentmaksu maksātājiem B risinājuma variants paredz nosacījumu – ja minētās personas veic visas likumā noteiktās iemaksas vismaz minimāli noteiktajā apmērā (vismaz - 205,30 Ls gadā), tās saņem valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji
Atbilstoši B risinājuma variantam, kritērijs, lai persona, kas ir darba ņēmējs, saņemtu valsts daļēji (pašreizējā apmērā) apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus papildus pamatpakalpojumiem būtu tas, vai par attiecīgo personu darba devējs ir ieturējis iedzīvotāju ienākuma nodokli un attiecīgi – vai tā ir vismaz daļēji iesaistījusies konkrētā pakalpojuma apmaksā.
Šādā sistēmā persona, par kuru tiek ieturēts IIN, saņem veselības aprūpes pakalpojumu tādā pašā veidā un apmērā kā līdz šim – sedzot noteiktu pacienta iemaksu. Nākotnē, sistēmas darbībai attīstoties, būs iespējams uzlabot saņemto pakalpojumu kvalitāti, palielināt pakalpojumu daudzumu un klāstu un samazināt noteiktās pacienta iemaksas.
Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas periods šādām personām sākto trīs mēnešus pēc nodokļa apmaksas uzsākšanas un beigtos 3 mēnešus pēc statusa zaudēšanas. Šīs koncepcijas izpratnē par nodokļa apmaksu uzskatāmas arī darba devēju deklarētās IIN summas par saviem darba ņēmējiem, pat ja tās nav reāli apmaksātas.
Darba devējiem ir pienākums katru mēnesi iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par darba ņēmējiem un viņiem aprēķinātajām IIN iemaksām. Līdz ar to šajā gadījumā ir iespējams informāciju par to, vai persona ir IIN maksātājs, elektroniskā formā saņemt ar divu vai vēlākais ar trīs mēnešu aizkavēšanos.
Attiecībā uz fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem situācija ir sarežģītāka, jo šīs personas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ienākumu deklarācijas iesniedz tikai reizi gadā. Tādējādi nav iespējams ievērot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas periodu trīs mēneši pēc nodokļa apmaksas uzsākšanas un 3 mēneši pēc nodokļa apmaksas pārtraukšanas.
Lai atrisinātu šo situāciju, attiecībā uz fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem koncepcijā tiek piedāvāti divi risinājuma varianti:
- Maksāt speciālo iemaksu kontā veselības budžetam atbilstoši aprakstam par neattaisnotajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nemaksātājiem.
Šādā gadījumā fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji saņem valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus maksimāli iespējamajā apmērā kā IIN maksātāji.
- Ja fiziskā persona – saimnieciskās darbības veicējs, gada beigās iesniedzot deklarāciju, samaksā IIN, vismaz tādā apmērā, kas atbilst 12 mēnešu speciālo iemaksu kontā veselības budžetam apmēram (2010.gadā - 214,68 Ls), šai personai turpmākos 12 mēnešus ir tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus kā IIN maksātājam.
- Ja fiziskā persona – saimnieciskās darbības veicējs nav izvēlējies nevienu no iepriekš norādītajiem variantiem un gada beigās nav iemaksājis IIN vismaz tādā apmērā, kas atbilst 12 mēnešu speciālo iemaksu kontā veselības budžetam apmēram (2010.gadā - 214,68 Ls), šī persona saņem tikai veselības aprūpes pamatpakalpojumus līdzīgi kā neattaisnotie IIN nemaksātāji, kas nav veikuši speciālas iemaksas kontā veselības budžetam. Kā izeju šajā situācijā minētā persona var izmantot iespēju tekošā gada laikā atlikušo daļu (trūkstošo starpību) maksājuma iemaksāt speciālas iemaksas kontā veselības budžetam un saņemt valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus pilnā apmērā.
Lai būtu iespējams pilnā apmērā administrēt plānoto sistēmu (saņemt pilnu informāciju no VID par ieturēto/iemaksāto IIN), koncepcijā aprakstīto periodu uzskaite tiks uzsākta ar 1.jūliju.
Attaisnotie Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nemaksātāji
Tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus līdzšinējā kārtībā un apmērā, neatkarīgi no tā, vai no personas ir vai nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, būtu šādām darbaspējīgā vecumā esošām iedzīvotāju grupām:
- skolnieki/izglītojamie virs 18 gadu vecumam līdz 9 mēnešiem pēc šī statusa zaudēšanas;
- profesionālo izglītības iestāžu (tai skaitā koledžu) audzēkņi virs 18 gadu vecuma līdz 9 mēnešiem pēc šī statusa zaudēšanas;
- pilna laika klātienes studenti līdz 9 mēnešiem pēc šī statusa zaudēšanas;
- viens no vecākiem, kurš kopj bērnu vecumā līdz 1,5 gadiem un saņem vecāku vai bērna kopšanas pabalstu līdz 9 mēnešiem pēc šī statusa zaudēšanas;
- personas, kuras kopj bērnu invalīdu un saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu līdz 9 mēnešiem pēc šī statusa zaudēšanas;
- reģistrētie bezdarbnieki ne ilgāk kā 3 gadus pēc statusa iegūšanas 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;
- nestrādājošie pensiju ( priekšlaicīgās vecuma pensijas, izdienas pensijas un pensiju uz atvieglotiem noteikumiem) saņēmēji, kas jaunāki par 62 gadiem;
- normatīvajos aktos noteiktās personu grupas, kuras atbrīvotas no pacienta līdzmaksājumiem līdz 9 mēnešiem pēc šī statusa zaudēšanas – piemēram, trūcīgās personas, valsts sociālās aprūpes centru un pašvaldību pansionātu (centru) aprūpē esošās personas;
- nestrādājošie I un II grupas invalīdi 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;
- ieslodzītās personas (koncepcija šīs personas neskar, jo tām jau šobrīd veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti īpašā kārtībā ieslodzījuma vietās), kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas.
Neattaisnotie Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nemaksātāji, kuri veic speciālas iemaksas kontā veselības budžetam.
Ja persona nav IIN maksātājs un neietilpst nevienā no iepriekš uzskaitītajām attaisnoto IIN nemaksātāju kategorijām, šai personai tiek dota iespēja pašai nodrošināt sevi ar valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, veicot speciālas iemaksas kontā veselības budžetam vai nu katru mēnesi, vai pēc savas izvēles noteiktu laika periodu (bet ne ilgāk kā gadu) uz priekšu.
Speciālās iemaksas apmērs kontā veselības budžetam tiek aprēķināts pēc formulas:
(minimālā alga mēnesī * 0,91 (sociālais nodoklis) – neapliekamais minimums mēnesī – vidējā atvieglojuma summa par 1 apgādājamo personu uz 1 iedzīvotāju mēnesī) * IIN likme = X Ls/mēnesī
Piemēram, 2010.gadā speciālās iemaksas apmērs kontā veselības budžetam sastādītu:
(180 Ls* 0,91 – 35 Ls – 63 Ls) x 26% = 17, 10 Ls /mēnesī (gadā – 205,30 Ls)
Šādas iemaksas iespējams veikt ne tikai par sevi, bet arī par citām personām, norādot attiecīgās personas, par kuru tiek veikts maksājums, vārdu, uzvārdu un personas kodu.
Speciālā iemaksa kontā veselības budžetam iemaksājama īpaši šiem maksājumiem paredzētā Valsts kases kontā, kuru apsaimnieko Veselības norēķinu centrs.
Neattaisnotie Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nemaksātāji, kuri nav veikuši speciālas iemaksas kontā veselības budžetam.
Atbilstoši B risinājuma variantam šādām personām par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas nav pamatpakalpojumi, jāveic samaksa pilnā apmērā atbilstoši ārstniecības iestādes noteiktajam cenrādim.
Atbilstoši 2009.gadā no valsts budžeta personai veselības aprūpi apmaksā šādā apmērā (no šeit minētā var secināt iespējamo izmaksu lielumu, ja persona ir neattaisnota IIN nemaksātāja):
1) ģimenes ārsta apmeklējums (primārā veselības aprūpe) – 8,28 LVL;
2) speciālista apmeklējums, kā arī laboratoriskie izmeklējumi (sekundārā veselības aprūpe) – 22,71 LVL;
3) plānveida palīdzība stacionārā – 725 LVL;
4) iegādājoties kompensējamās zāles ar 50% kompensāciju valsts vidēji kompensē 5,70 LVL vienam pacientam, bet ar 75% kompensāciju – 15,28 LVL.
Ārvalstnieki, kas dzīvo un strādā Latvijā.
Tie ārvalstnieki, kas dzīvo Latvijā un par kuriem tiek ieturēts IIN, saņem valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pilnā apmērā.
Ārvalstniekiem, kuri Latvijā nemaksā IIN, ir iespēja izmantot Eiropas Veselības apdrošināšanas karti. Uzrādot Eiropas veselības apdrošināšanas karti nepieciešamā un neatliekamā veselības aprūpe tiek sniegta tādā pašā apjomā, kādā tā tiek nodrošināta Latvijas iedzīvotājiem. Ārzemniekiem (Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņiem) sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus apmaksās attiecīgās (mītnes) valsts kompetentā institūcija, ārzemniekam pašam sedzot pacienta iemaksu. (informācija no VM).
Latvijas pilsoņi, kas strādā un maksā IIN ārpus Latvijas, saņem pakalpojumus savā valstī, kurā viņi maksā nodokļus. Ja šīs personas vēlas saņemt veselības aprūpes pakalpojumu Latvijā, attiecībā uz tām piemērojami vispārējie šajā risinājuma variantā aprakstītie nosacījumi (iespēja veikt speciālo iemaksu kontā veselības budžetam vai izmantot Eiropas veselības apdrošināšanas karti).
B risinājuma varianta shematiskais attēlojums.
* tai skaitā personas, kas jaunākas par 62 gadiem un saņem izdienas pensijas
Lai aplūkotu dokumentā ievietotos grafikus un shēmas, lūdzu, ielādējiet visu dokumentu savā datorā, izmantojot šo saiti: Valsts veselības apdrošināšanas koncepcija
B risinājuma varianta īstenošanas tehniskās iespējas
Lai sasniegtu koncepcijas mērķi, ir nepieciešams izveidot informācijas sistēmu, kuras uzturētājs novadītu datus par katru personu līdz pakalpojumu sniedzējiem (ārstniecības iestādēm). Šobrīd Veselības norēķinu centra rīcībā ir pacientu reģistrs (dati no PMLP), kurā pieejama informācija par visiem valsts iedzīvotājiem, taču šīs datus bāzes funkcionalitāte ir ierobežota. Sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešama virkne datu, kas tiktu apkopoti Veselības norēķinu centra uzturētajā datu bāzē un kuras funkcionalitāte tiktu paplašināta ar šādu kategoriju datiem:
Dati, kas saņemami no VID
- par no darba ņēmējiem ieturēto IIN;
- par no IIN maksātājiem, kas guvuši citus ienākumus, no kuriem IIN ieturams izmaksas vietā ieturēto IIN;
- par no saimnieciskās darbības veicējiem (t.s.pašnodarbinātajiem) ieturēto IIN;
- par no IIN maksātājiem, kas guvuši citus ienākuma veidus ieturēto IIN.
Dati, kas saņemami no Valsts kases:
- Dati par veselības aprūpes maksājumu kontā veiktajām iemaksām;
Dati, kas saņemami no VSAA:
- dati par vecākiem, kuri kopj bērnu vecumā līdz 1.5 gadiem un bērnu invalīdu un saņem kādu no VSAA izmaksātajiem pabalstiem;
- dati par nestrādājošiem VSAA pensiju (priekšlaicīgās vecuma pensijas, izdienas pensijas un pensijas uz atvieglotiem noteikumiem) saņēmējiem, kas jaunāki par 62 gadiem (sākot ar 2011. gadu arī par citu resoru izdienas pensionāriem).
- dati par I un II grupas invalīdiem, kas saņem VSAA pabalstus un pensijas.
Dati, kas saņemami no NVA:
- dati par reģistrētajiem bezdarbniekiem;
Dati, kas saņemami no IZM:
- tie, kas mācās vispārizglītojošās izglītības programmas virs 18 gadu vecuma
- no augstskolām apkopot informāciju par pilna laika studējošiem (pirmajos sistēmas darbības gados, pilna laika klātienē studējošie pakalpojumu saņems, uzrādot derīgu studējošā apliecību);
Jānorāda, ka RAPLM padotībā esošā VRAA ir izveidojusi un šobrīd uztur valsts informācijas sistēmu savietotāju (VISS) un virtuālo vienas pieturas aģentūru – portālu www.latvija.lv, kas ir izveidots elektronisko pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuru arī, iespējams, var izmantot tiešsaistes elektronisko formu nodrošināšanai koncepcijas īstenošanā. Tā kā koncepcijas īstenošanai pašā pamatā būs datu saņemšana no iestādēm un sniegšana Veselības norēķinu centram, VISS varētu būt noderīgs tiešsaites datu apmaiņas nodrošināšanai gan izmantojot jau izveidotos pieslēgumus (IS servisus), gan veidojot jaunus. Šobrīd ir zināms, ka VISS 2010.gadā tiks pievienotas VSAA un Veselības norēķinu centra IS, tādējādi iespējams atvieglojot datu nodošanas procesu koncepcijas mērķa sasniegšanai.
Informācijas avoti
Tā kā arī IT risinājumu ziņā ir iespējami vairāki risinājuma varianti, koncepcijā piedāvāti divi iespējamie veidi, kā nodrošināma datu plūsma no iestādēm uz VISS un/vai Veselības norēķinu centra informācijas sistēmām.
1.variants: visas iesaistītās un atbildīgās iestādes augstāk minēto informāciju sniedz Veselības norēķinu centram vai VISS IS reizi mēnesī vai ar citu regularitāti.
2.variants: Veselības norēķinu centrs vai VISS IS pēc pieprasījuma meklē informāciju citu iesaistīto iestāžu IS. Respektīvi – pēc pieprasījuma visās datu bāzēs tiek meklēta informāciju par attiecīgo personu, kas tiek identificēta pēc personas koda.
Pēc datu saņemšanas Veselības norēķinu centrs datu apkopošanu un analīzi un dod pieeju savas IS datu bāzei ārstniecības iestādēm vai praktizējošiem ģimenes ārstiem, lai pirms iedzīvotāja apkalpošanas ārstniecības persona iegūtu informāciju par pacientu, vai tam ir sniedzams bezmaksas vai maksas pakalpojums.
| B risinājuma variants | |
| Stiprās puses | Vājās puses |
| Tiek ievērots taisnīguma princips, novēršot situāciju, ka veselības aprūpe visiem valsts iedzīvotājiem tiek finansēta tikai no daļas iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem. | Jāpaplašina esošo IS funkcionalitāte un nepieciešams savietot (izveidot datu apmaiņas moduļus) virknē dažādu iestāžu rīcībā esošajās IS. |
| Paaugstinās iedzīvotāju motivācija maksāt IIN, tādējādi iespējama valsts budžeta ieņēmumu paaugstināšanās uz IIN rēķina. | Jauns administratīvais šķērslis un iespējamie papildus izdevumi atsevišķām sabiedrības grupām (pašnodarbinātie, pašreizējie nodokļu nemaksātāji utt.). |
| Ārstniecības iestāžu pašu ieņēmumu iespējama palielināšanās uz IIN nemaksātāju rēķina, jo risinājuma ieviešanas gadījumā neattaisnotajiem IIN nemaksātājiem būs jāsedz pilna veselības aprūpes pakalpojuma maksa. | Sistēmas ieviešana zemās IT izplatības dēļ var būt sarežģīta (VID, VNC u.c. izziņas kā iespējamais problēmas risinājums). |
| Paaugstinoties valsts budžeta ieņēmumiem un pašu slimnīcu ienākumiem iespējama veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanas. | Valsts kasei nepieciešams veidot datu apmaiņas mehānismu ar VNC. |
| Var būt problēmas ar informācijas tehnoloģiju pieejamību ārstniecības iestādēs (piemēram, datori, interneta pieslēgums) – it īpaši ar ģimenes ārstu praksēm reģionos. Tāpat ir iespējama problēma ar ārstniecības iestāžu darbinieku prasmēm lietot IS. Šajā gadījumā kā problēmas risinājumu atkāroti ir iespējams minēt atsevišķo iestāžu izsniegtās izziņas, tādējādi tiek palielināts administratīvais slogs. | |
| Būtiski samazinās atsevišķu iedzīvotāju grupu (neattaisnoto IIN nemaksātāju) iespējas iegūt veselības aprūpes pakalpojumu (pašlaik, aptuveni - 272 967 cilvēku). | |
Attiecībā uz šī risinājuma varianta tiesiskumu un atbilstību Satversmei var norādīt, ka 2008.gada 29.decembra Satversmes tiesas sprieduma „Par Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumu Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" 100. un 100.1 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam” secinājumu daļas 11.punktā teikts, ka tiesības uz veselības aizsardzību konstitucionālā līmenī ir nostiprinātas Satversmes 111. pantā, kas noteic, ka valsts aizsargā cilvēka veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka šī norma uzliek valstij pienākumu aizsargāt ikvienas personas tiesības pašai rūpēties par savu veselības stāvokli, kā arī pienākumu atturēties no darbībām, kas traucē personai īstenot šīs tiesības. Satversmes 111. pants neuzliek valstij pienākumu nodrošināt ikvienam iespējami augstāko veselības līmeni, taču no šajā pantā noteiktā izriet valsts pienākums noteiktos gadījumos un tādā līmenī, kas cieši saistīts ar šīs valsts ekonomiskajām iespējām, veikt pasākumus, lai aizsargātu cilvēku veselību (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas 1. punktu un 2004. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2003-15-0106 6. punktu).
IV Risinājuma variantu ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem
A variants
Tā kā šis risinājuma variants paredz esošās sistēmas atstāšanu spēkā, tam nav ietekmes uz valsts vai pašvaldību budžetu.
B variants
Vērtējot Koncepcijas īstenošanas izmaksas jāizmanto iespējas izmantot VRAA uzturēto Valsts informācijas sistēmu savietotāju un koncepcijas realizācijai (IS datu apmaiņas un apstrādes moduļu veidošanai) jāpiesaista arī ES finanšu līdzekļus. Par līdzekļu piesaisti kā atbildīgā iestāde nosakāms Veselības norēķinu centrs, kuram koncepcijas realizācijas ideja oficiāli jāpiesaka šobrīd notiekošās ERAF projektu ideju atlases ietvaros, (šobrīd idejas ir pieteiktas par divas reizes lielāku summu, nekā ir pieejams finansējums). Jāatzīmē, ka Veselības norēķinu centrs jau ir pieteicis prioritāro projektu idejas, bet veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas sistēmas uzlabošanas koncepcijas realizācija starp tām nebija.
Hipotētiskie aprēķini par iespējamiem papildus ienākumiem valsts budžeta (ja tiek maksāta vismaz minimālā maksa) norādīti 2.tabulā.
2.tabula
| Ja minimālo maksājumu veic (% no esošajiem neattaisnotajiem nemaksātājiem)* | Papildus budžeta ieņēmumi ( ja gada minimāla summa ir 205,3 Ls): |
| 100% | 56 040 125 |
| 70% | 39 227 902 |
| 50% | 28 019 959 |
| 30% | 16 812 017 |
| 10% | 5 603 868 |
* Neattaisnoto nemaksātāju skaits = 227 767
Saimnieciskās darbības veicēji, kas strādājuši bez peļņas = 45200
Iespējamais kopējais papildus maksātāju skaits = 272 967
B risinājuma varianta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem
(abiem koncepcijā piedāvātajiem tehniskajiem risinājumiem izmaksas principā neatšķiras)
| Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu) | |||
| 2010 | 2011 | 2012 | |
| Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos t.sk: | 0 | 16 812 017 | + 5 604 033 |
| Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos: | 0 | 16 812 017 | + 5 604 033 |
| Izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos: | |||
| Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos: t.sk | 558 000 | 0 | 0 |
| Izmaiņas valsts budžeta izdevumos: | 558 000 | 0 | 0 |
| Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos: | |||
| Kopējā finansiālā ietekme: | 0 | + 16 812 017 | + 5 604 033 |
| Finansiālā ietekme uz valsts budžetu: | 0 | + 16 812 017 | + 5 604 033 |
| Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu: | |||
| Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins:
(ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu pievieno politikas plānošanas dokumenta pielikumā. Ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem norāda atsevišķi valsts un pašvaldību budžetam.) |
Izdevumi 2010.gadāsistēmas izveidošanai:
- programmatūras projektējuma izstrāde - 7 000 Ls - programmēšana, testēšana, dokumentēšana - 13 000 Ls
Iespējamie papildus ieņēmumi: neattaisnoto nemaksātāji skaits + pašnodarbinātie bez peļņas = 272 967 - 2011.gadā – par 30% samazinājies kopējais nemaksātāju skaits, kuri vismaz maksā minimāli nepieciešamo summu (17, 10 Ls mēnesī); - 2012.gadā – samazinājums par 40% attiecībā pret 2009.gadu; - 2013.gadā – samazinājums par 50% attiecībā pret 2009.gadu. Papildus neprognozējamie ieņēmumi: - Veiktie veselības aprūpes maksājumi; - Veselības iestāžu aprūpes ienākumi. |
||
| Cita informācija: | |||
| Izmaiņas budžeta izdevumos N+4 – N+7 gadiem* | Ja pieņem, ka turpmākajos gados neattaisnoto IIN nemaksātāju skaits samazinās līdzīgā tempā kā prognozes 2011. un 2012.gadā, tad iespējamie papildus valsts budžeta ieņēmumi salīdzinājuma ar 2011.gadu palielināsies vēl par: 11 207 942 Ls | ||
V Priekšlikumi turpmākās rīcības plānojumam
- nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos Ministru kabinetā iesniedzami vienotā paketē līdz 2010.gada 1.martam;
- pēc normatīvo aktu pieņemšanas un finansējuma piešķiršanas uzsākt tehnisko risinājumu izstrādi un sistēmas veidošanu;
- pilnībā funkcionējošu sistēmu ieviest ar 2011.gada 1.janvāri.
VI Nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos
- Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” – nepieciešams ieviest pozīciju „veselības aprūpes maksājums”. Atbildīgā iestāde – FM;
- Grozījumi „Ārstniecības likumā”. Atbildīgā iestāde – VM.
- Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumus Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”. Atbildīgā iestāde – VM;
- Grozījumi attiecīgajos noteikumos, kur noteikts, ka VID, VSAA, IZM, NVA, VK regulāri sniedz informāciju VNC.
