LSRB ir iesniegusi lūgumu Valsts prezidentam A.Bērziņam neizsludināt grozījumus likumā „Par valsts pensijām” un atgriezt tos atpakaļ Saeimā otrreizējai caurlūkošanai.
(15.06.2012. nosūtīts elektroniski, 18.06.2012. iesniegts papīra formātā)
Noklikšķinot uz saites lejuplādēsies dokuments: Prezidentam neizsludinat likumu
Relīze presei:
Latvijas Sociālo reformu biedrība (LSRB) izmaiņas likumā vērtē kā nepārdomātas un tautas dzīvotspēju pasliktinošas.1999. gadā Latvijā jau tika pacelts pensionēšanās vecums. Sievietēm pat par 7 gadiem. Ar to tika iegūts pensiju uzkrājumā miljards latu. Bet sieviešu „upura naudu” iztērēja „neparedzētiem izdevumiem”. LSRB jautā, vai tas pats nenotiks ar jauno „upura naudu”? Kontroles sistēmu Saeima nav izstrādājusi.
LSRB uzskata, ka likumam „Par valsts pensijām” ir tālejošas sekas un ietekme uz tautas dzīvi vismaz pusgadsimta garumā.. Taču likums netika „septiņreiz nomērīts”. Pastāv vairāki būtiski šķēršļi, pretrunas un nepilnības likumā
Ņemot vērā, ka Likumprojektu valdība iesniedza Saeimā š.g. 27. martā, un tā virzīšana Saeimā notika lielā ātrumā, pārkāpjot labas pārvaldības principu, bez apspriešanas Ārlietu komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Budžeta un finanšu komisijā, kā arī neuzklausot nevalstiskās organizācijas, tai skaitā, LSRB termiņā iesniegtos priekšlikumus, likumā ir iebalsotas neizpildāmas normas.
Piemēram, likuma 11. panta „Tiesības uz vecuma pensiju” 4. daļā: “Tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, ir bērna vecākam vai aizbildnim, kurš laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus. (..)”.
Ieviešot normu ar prasību par pieciem bērniem, lai iegūtu tiesības uz priekšlaicīgu pensionēšanos, nav ievērots tiesiskās paļāvības princips. Daudzas sievietes bioloģiski pēc 40 gadu vecuma nevar dzemdēt. Tas nozīmē, ja 1972. gadā dzimušām sievietēm tagad nav 5 bērni, tad viņas vairs nevar piedzemdēt prasīto skaitu bērnu un tiek diskriminētas pēc vecuma un veselības stāvokļa salīdzinot ar jaunākām sievietēm.
Ir arī pretruna, ka priekšlaicīgi pensionējoties vajag 25 gadu apdrošināšanas stāžu, turpretī parastā kārtībā - tikai 20 gadi..
Nav korekti, ka likumā 11. pantā pensijas piešķiršanai iekļauta prasība pēc niecīga apdrošināšanas stāža - tikai 20 gadi. Latvijā pašlaik puse iedzīvotāju apdrošināšanā nepiedalās, bet faktiski likumam ir jāstimulē iedzīvotāju interese piedalīties apdrošināšanā, ko var veikt brīvprātīgi, bez nepieciešamības obligāti būt darba ņēmējam, ņemot vērā, ka pieaug pašnodarbināto un saimnieciskās darbības veicēju skaits. Saeima šo pensiju koncepcijas aspektu nav skatījusi, tāpēc likums būtu atdodams Saeimai atkārtotai caurlūkošanai, lai Saeima to saskaņo ar pensiju apdrošināšanas 1995. gada koncepciju, vai arī maina šo koncepciju. Likums nepareizi saglabā izdienas pensiju izmaksu turpināšanu no vecuma pensiju apdrošināšanas, – kas ir pretēji apdrošināšanas koncepcijai.
Tāpat Saeima nav izvērtējusi kā 1996.-2011. gadā ir darbojies pensiju apdrošināšanas modelis un kā valsts atmaksās pensiju apdrošināšanas uzkrājumā tās summas, kuras izmaksātas ar apdrošināšanu nesaistītiem mērķiem.
Bez tam grozījumi ir pretrunā ar Eiropas Komisijas 16.02.2012. Baltās grāmatas „Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programmu” punktu 3.1.3., kas iesaka necelt pensionēšanās vecumu, ja valsts nevar veikt atbilstošus nodarbinātības un veselības aizsardzības pasākumus.
Visbeidzot, nosakot 65 gadu pensionēšanās vecumu, likumdevēji bez ievērības ir atstājuši mūsu valsts Centrālās Statistikas pārvaldes veiktās prognozes par iedzīvotāju paredzamo mūža ilgumu, kas norāda, ka piemēram, 1990. gadā dzimušiem vīriešiem paredzamais mūža ilgums būs vien 64,2 gadi, kas liek domāt, ka naudas ietaupījums paredzēts uz tautas mirstības rēķina, kas būtu neleģitīms mērķis.
Pilnīgas Centrālās Statistikas pārvaldes prognozes skatīt: http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-galvenie-raditaji-30260.html
