29. maijā notika Latvijas Sociālo reformu biedrības (LSRB) kopsapulce, kurā tika runāts par paveikto sociālo jautājumu aktualizēšanā, atkārtoti ievēlēta biedrības valde un diskutēts par Saeimā virzītiem grozījumiem Pensiju likumā. LSRB biedru un atbalstītāju kopējais secinājums: nav nekāda pamata - ne juridiska, ne ekonomiska - šobrīd celt pensionēšanās vecumu. Kopsapulcē nolēma virzīt visus resursus sabiedrības informēšanai un izglītošanai sociālajos jautājumos, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju.
Ivars Redisons, LSRB priekšsēdētājs pēc sapulces secina: „Visvairāk mūs izbrīna sabiedrības līdzšinējā vienaldzība situācijā, kad tiek lemts par ikviena iedzīvotāja nākotni un sociālo drošību. Runa jau nav par pensijām vien, bet arī sistēmu kopumā – nodarbinātību, medicīnu, ģimeņu drošību, iztikas minimumu, labu pārvaldību Tāpēc izlēmām veidot izglītojošu filmu, kurā saprotamā valodā skaidrosim, kāda ir patiesā situācija sociālajā jomā, un kā veidojas pensiju uzkrājums un kāpēc ir svarīgi to zināt.”
Tikai pirms 13 gadiem, 1999. gadā jau tika paaugstināts pensionēšanās vecums Latvijā – no 55 uz 62 gadiem sievietēm, un no 60 uz 62 gadiem vīriešiem. Tādējādi, ES prasības ir izpildītas! Šis solis veidoja pensiju uzkrājumā pārpalikumu miljardu latu. Taču šo, tēlaini sakot, sieviešu upura naudu Latvijas politiķi izšķērdēja apdrošināšanā neparedzētiem mērķiem.
Eiropas Komisija savā 16.02.2012. Baltās grāmatas „Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programmu” punktā 3.1.3. iesaka necelt pensionēšanās vecumu, ja valsts nevar veikt atbilstošus nodarbinātības un veselības pasākumus. Tādus pasākumus Latvija nav veikusi. Neizpratni rada tas, ka Latvija joprojām izvairās ratificēt 1996.gada Pārstrādāto Eiropas Sociālo hartu un tās 4. pantu „Tiesības uz taisnīgu atlīdzību par darbu”. Kopš 1996.gada Latvijā ir pensiju apdrošināšana, kurā iemaksas veic paši nodarbinātie un darba devēji. Valsts ar savu finansējumu pensiju apdrošināšanā faktiski nepiedalās. Vēl vairāk - valdības parāds sociālās apdrošināšanas budžetiem (pensiju fondam) ir ap 3 miljardi latu, neskaitot kavējuma procentus.
LSRB sēdē dalībnieki uzsvēra, ka iztrūkst būtiski dati par situāciju valstī - valdība nav sniegusi pārskatu par to, kā ir darbojies pensiju apdrošināšanas modelis 1996.-2011. gadā; valdība nav sniegusi atklātu pārskatu par finanšu stāvokli valstī; nav sagatavots budžeta projekts 2013. gadam (veselības aprūpe u.c.); nav pabeigta tautas skaitīšanas datu analīze.
Saeimas iecerētā pensijas vecuma celšana praksē nozīmē, ka tiks aizkavēta uzkrātā pensijas kapitāla izmaksa par 3 līdz 36 mēnešiem. Būtībā, tā ir kapitāla nacionalizācija. LSRB ir veikusi aplēses, cik katrs strādājošais zaudēs savas naudas. Ja uzkrātā pensija vidēji būs 200 lati, tad no 2014. gada saīsinot pensiju izmaksu periodu par 3 mēnešiem ik gadus, no katra strādājošā atņems šādu uzkrātā kapitāla daļu:
1952. gadā dzimušiem - 600 lati katram (3 mēneši x 200)
1953. gadā dzimušiem - 1200 lati katram (6 mēneši x 200)
1954. gadā dzimušiem - 1800 lati katram (9 mēneši x 200)
1955. gadā dzimušiem - 2400 lati katram (12 mēneši x 200)
1956. gadā dzimušiem - 3000 lati katram (15 mēneši x 200)
1957. gadā dzimušiem - 3600 lati katram (18 mēneši x 200)
1958. gadā dzimušiem - 4200 lati katram (21 mēneši x 200)
1959. gadā dzimušiem - 4800 lati katram (24 mēneši x 200)
1960. gadā dzimušiem - 5400 lati katram (27 mēneši x 200)
1961. gadā dzimušiem - 6000 lati katram (30 mēneši x 200)
1962. gadā dzimušiem - 6600 lati katram (33 mēneši x 200)
1963. gadā dzimušiem - 7200 lati katram (36 mēneši x 200)
1964.-1994. gados dzimušiem - 7200 lati katram (36 mēneši x 200)
