Valdība plāno sociālās reformas, kuru taisnīgums un finansiālais pamatojums rada šaubas. Piemēram, pensionēšanās vecuma celšana uz 65 gadiem tiek argumentēta ar „valsts kase ir tukša” un „citas valstis arī tā dara”, bet netiek atbildēts uz elementāriem jautājumiem: kā nodrošinās medicīnisko aprūpi, darba vietas u.c.
Satversmes tiesa ir konstatējusi, ka daļu sociālās apdrošināšanas uzkrājuma valdība un Saeima ir izlietojusi neatbilstoši likumā paredzētiem mērķiem. Labklājības ministrija prognozē, ka 2011. gadā ap 200 miljoniem latu būtu jāsedz nevis no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā līdz šim, bet gan no valsts pamatbudžeta. Pēc analoģijas lēšams, ka pēdējos piecos gados nelikumīgi izlietots ir apmēram miljards latu sociālās apdrošināšanas naudas.
Korekti būtu, ja valdība šo miljardu atliktu atpakaļ, nevis prasītu strādājošiem iemaksāt vēlreiz, lai segtu iztrūkumu. Izšķērdēšana bija iespējama, jo tika sapludināti kopā valsts pamatbudžets, kas veidojas no nodokļiem un nodevām, ar sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem, kas veidojas no mērķa iemaksām. (Latvijā nav sociālā nodokļa, šāds termins tiek lietots kļūdaini! Ir sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).
Daudzās Eiropas valstīs pensionēšanās vecums ir zemāks nekā Latvijā pašlaik. Bet tajās valstīs, kurās pensionēšanās ir paredzēta 65 gadu vecumā, ievēro Eiropas Sociālās hartas pamatprincipus. Atšķirībā no Latvijas, ir nodrošināta augsta dzīves kvalitāte, veselības aprūpe, ģimenes un bērnu aizsardzība, nodarbinātība līdz pensijas vecumam u.c. Šajās valstīs cilvēku vidējais mūžs ir par 5-10 gadiem ilgāks nekā Latvijā – tātad ievērojami ilgāks ir arī pensiju izmaksas periods līdz personas nāvei. (Latvijā tiek piedāvāts pretējais: saīsināt pensiju izmaksas periodu).
Rietumeiropā dominē sociāli atbildīgas valsts modelis. Valdības spēj pamatot savus lēmumus. Par pensionēšanās vecuma celšanu valdības rīko referendumus.
Šīs ir tās Rietumu vērtības, kuras sev vēlas arī Latvijas iedzīvotāji - sociāli atbildīga valsts! Līdz šim Latvijas Saeima ar dažādiem ieganstiem ir atturējusies ratificēt būtiskus starptautiskos dokumentus sociālajā jomā. Ilgstoši iegūlušies Saeimas komisijās ir likumu projekti par 1996. gada Pārstrādātās Eiropas Sociālās hartas un Eiropas Sociālās drošības kodeksa ratifikāciju. Tiek ieteikts neratificēt tiesības uz sociālo drošību, tiesības uz taisnīgu darba samaksu, bērnu un invalīdu tiesības, u.c. būtiskas normas. Ir jau 2010. gads, Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, bet mūsu politiķi publiski nav pauduši argumentus, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem tiek liegts būt vienlīdzīgiem tiesībās ar citiem eiropiešiem.
Aicinām politiskās partijas sniegt mums un sabiedrībai konkrētas atbildes:
1) kāpēc nav ratificēta Eiropas Sociālā harta (ar 1996. gada papildinājumiem) ?
2) ko partija darīs, lai panāktu Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju pilnā apjomā ?
3) vai partija prasīs valdībai rīkot referendumu par pensionēšanās vecuma celšanu ?
4) vai partija paredz atdot sociālās apdrošināšanas uzkrājumam no tā nelikumīgi citiem mērķiem iztērēto naudu ?
5) vai partija paredz nošķirt sociālās apdrošināšanas budžetus no valsts pamatbudžeta ?
Pieņemts Latvijas Sociālo reformu biedrības sapulcē
2010. gada 13. maijā
