SOCIĀLĀS APDROŠINĀŠANAS REFORMA

(Teksta versija sagatavota pēc Labklājības

ministrijas pārstāvju neoficiāliem izteikumiem par

projektu, kuru publiskos 2010. gada jūnijā)

Līdz šim soc.apdr. sistēma darbojās ļoti labi – 7 gados radās uzkrājums miljards latu.

Šis uzkrājums izmaksām pietiek līdz 2011. gada beigām (pat ja apsīktu iemaksas).

„Treknajos gados” tika veiktas 1996. gada koncepcijā

neparedzētas izmaksas no soc. apdrošināšanas uzkrājuma:

-        piemaksas pie pensijām (par stāžu) [tās vajadzēja izmaksāt no valsts budžeta]

-        slimības lapas no 10 dienas [Darba devēju konfederācijas prasība, nebija koncepcijā]

-         papildu apmaksāti atvieglojumi dažādām kategorijām (kaitīgās profesijas) [tās vajadzēja izmaksāt no valsts budžeta]

-         priekšlaicīgā pensionēšanās [pagarināja uz ilgāku termiņu nekā koncepcijā]

-         pensiju kapitāla indeksācija pēdējos gados, sakarā ar straujo algu pieaugumu [rezultāts – piešķirto pensiju apmēra būtisks pieaugums]

-         pabalsti par bērniem u.c. [tos vajadzēja izmaksāt no valsts budžeta]

Būtiski samazinās sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaits:

no 874 tūkst. (2009. g. janvārī ) uz  739 tūkst (2009.g.decembrī).

Tāpēc no 2011. gada veidosies budžeta bedre, kuru padziļina negatīvā demogrāfija

Izejai iespējami varianti:

1)   soc. apdrošināšanu iemaksu likmes paaugstināšana no 33,09 % uz 44,2 %

2)   pensionēšanās vecuma celšana

3)   kombinētais variants

Labklājības ministrija piedāvā reformas kombinēto variantu:

-        ekonomiskās situācijas stabilizācija

-        pensionēšanās vecums no 65 gadiem

-        maina izmaksu avotu (turpmāk no valsts pamatbudžeta) piemaksām un pabalstiem (ap 200 milj. latu)

-         minimālo apdrošināšanas iemaksu stāžu ceļ no 10 gadiem uz 15 gadiem (no kura var pretendēt uz pensijas saņemšanu).

Realizācija ļautu izkļūt no budžeta deficīta jau 2024. gadā, un atmaksāt SVF aizdevumu.