05.12.2009.

Autors: RITA RUSKA.

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=68749&ins_print

Par nabadzīgiem Latvijā var uzskatīt iedzīvotājus, kuru ienākumi mēnesī ir mazāki par 118 latiem.

Nabadzības līmeni Eiropas Savienībā (ES) nosaka, ņemot vērā katras dalībvalsts dzīves līmeni. Naudas izteiksmē tie ir 60%  no vidējā nacionālā ienākuma. Tātad Latvijā nabadzības riskam pakļauti iedzīvotāji, kuru ienākumi mēnesī ir mazāki par 168 eiro jeb 118 latiem, stāsta Eiropas Komisijas (EK) Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ģenerāldirektorāta pārstāve Anna Degrande-Gijo.

Salīdzinājumam viņa min, ka Bulgārijā nabadzības slieksnis ir 52 lati, Polijā – 140 lati, Lielbritānijā un Somijā šī summa ir 633 lati, bet visaugstākais nabadzības slieksnis ir Luksemburgā – 1500 eiro jeb 1054 lati. Pēc jaunākajiem Eurostat datiem, Latvijā apmēram 21% cilvēku draud nabadzība.

Kad pirms desmit gadiem tika nolemts 2010. gadu pasludināt par nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas gadu, neviens pat nenojauta, ka tas sakritīs ar globālo krīzi. Krīzes iespaidā nabadzība kļūst par draudu arvien plašākam iedzīvotāju lokam, īpaši Latvijā.

Piemēram, jau tagad 45% mūsu valsts iedzīvotāju nevar atļauties katru otro dienu uzturā lietot gaļu vai zivis, nopirkt televizoru, veļas mašīnu, izmantot telefonsakarus, karsto ūdeni vai apkuri. Gandrīz pusei cilvēku ir grūtības apmaksāt īres rēķinus, 20% baidās zaudēt mājokli, 19% jūtas nedroši par savu darba vietu.

Latvijas iedzīvotāji ir vispesimistiskāk noskaņotie Eiropā, secina A. Degrande-Gijo, atsaucoties uz neseno Eurobarometer pētījumu. Latvija vienīgā no 27 dalībvalstīm, kas valdības neapstiprinātā līdzfinansējuma dēļ atteicās iesaistīties 2010. gada pasākumos. Tomēr ES, ņemot vērā Latvijas īpašo situāciju, nepieciešamos līdzekļus atvēlēs 100% apmērā, nepieprasot nacionālo līdzfinansējumu. Piešķirtā nauda tiks izlietota dažādu, galvenokārt izglītojošu un informējošu, pasākumu rīkošanai. Nedrīkst pieļaut, ka trūkuma piemeklētie noslēdzas sava mājokļa četrās sienās. Ar izglītojošām un nodarbinātības aktivitātēm jāceļ viņu pašapziņa, jāaicina līdzdarboties pret nabadzību un sociālo atstumtību vērstajās aktivitātēs. Tās ir katra cilvēka pamattiesības dzīvot cienījamos apstākļos, norāda EK pārstāve. Savukārt sabiedrībai jāskaidro par nabadzības dažādajām formām, un sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām jāmeklē ceļi, kā to mazināt.

Jāatgādina, ka sociālā politika ir katras dalībvalsts atbildībā un ES nav tiesību nosodīt Latviju, piemēram, par samazinātajām pensijām.

Uzziņa
Nabadzības slieksnis (Ls):

Latvijā  118,
Bulgārijā  52,
Polijā   140,
Somijā  633,
Lielbritānijā  633,
Luksemburgā 1054