Aktuālās diskusijas

Ivars Redisons

Latvijas Sociālo reformu biedrības priekšsēdētājs
bij. Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja vietnieks barikāžu laikā,
11.12.1990. nevardarbīgās pretošanās aicinājuma „X-stundas instrukcija” autors

Ivars Redisons,
Latvijas Sociālo reformu biedrības
valdes priekšsēdētājs

Pensiju glābšana – pašu slīcēju rokās*

Latvijā jau likvidētas ap 200 tūkstoši darba vietu. Turpina bankrotēt uzņēmumi. Iedzīvotāji pamet Latviju. Īstā aina atklāsies pēc tautas skaitīšanas. Bet jau šodien var lēst, ka sociālā apdrošināšana zaudē gadā ap 476 miljonus nesaņemtu latu, kurus agrāk maksāja aizbraucēji. Tiem, kas palikuši Latvijā un vēl ir darbs, ienākumi vai visiem sarukuši uz pusi. Vidējās algas rādītājs (445 lati) tuvu „trekno gadu” līmenim turpina atrasties, šķiet, vien dēļ tā, ka saglabājies nesamērīgi liels skaits dāsni apmaksātu amatu valsts iestādēs un uzņēmumos.

Uz šī fona izskan saucieni, ka pensionāri negrib solidarizēties, saņem pārāk lielas pensijas, un atņemot naudu pabalstiem bērniem. Tāpēc nekavējoši esot jāpieņem likums, ka šodienas jauniešiem nākotnē pensijas vecums būs 70 vai 65 gadi, ar pensijas summu ne lielāku par iztikas minimumu.

Vai histērijai, ka sociālās apdrošināšanas sistēma esot nederīga, ir pamats?